Uz sākumu Aktualitātes LLPA: Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumdošanā ir pārstrādājamas

LLPA: Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumdošanā ir pārstrādājamas

TM izvēlētais risinājuma princips paredz dārgas un sarežģītas administratīvās procedūras gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijai

Izvērtējot Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (NĪN) pārstrādāto redakciju, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) konstatējusi virkni būtisku nepilnību un nevar piekrist likumprojekta izstrādāšanas un virzīšanas kārtībai. LLPA aicina šos grozījumus pārstrādāt, piešķirot tiem lielāku sociālo taisnīgumu un papildinot tos ar trūkstošo regulējumu.

TM piedāvājums par neapliekamā minimuma ieviešanu ir viens no iespējamajiem risinājumiem NĪN sloga mazināšanā, taču nebūt ne vienīgais. Tāpat pastāv iespēja samazināt šobrīd noteiktās NĪN likmes, koriģēt nodokļa likmju gradāciju, ieviest nodokļa maksājumu ierobežojošos griestus un daudzi citi. LLPA ieskatā kvalitatīva un izsvērta lēmuma pieņemšanai, ir nepieciešams sagatavot vairākus priekšlikumus, veikt NĪN maksājumu apmēra modelēšanu šiem variantiem, izvērtēt katra varianta plusus un mīnuss un izvēlēties optimālāko no tiem.

“Saglabājot TM piedāvāto neapliekamā minimumu ieviešanu, likumprojekts ir obligāti jāpārstrādā, nodrošinot lielāku sociālo taisnīgumu. Proti, šobrīd tiek paredzēts vienāds neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kurā deklarēta gan viena fiziskā persona, gan ģimene ar vairākiem bērniem. LLPA ieskatā taisnīgāks risinājums būtu definēt noteiktu neapliekamo minimumu katrai mājoklī deklarētajai personai,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Viņš skaidro, ka LLPA piedāvātā pieeja būtu taisnīgāka, jo tā nodrošinātu, ka par mājokli, kurā dzīvesvietu deklarējusi ģimene, jāmaksā mazāks nodoklis nekā par tādu pašu mājokli, kurā deklarēta tikai viena persona. Tāpat  tā nodrošinātu, ka neapliekamais minimums sasniedz arī īrniekus, neuzliekot papildu slogu un pienākumu reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā. Savukārt neapliekamā minimuma apmērs katrai deklarētajai personai (dzīvojamās platības m2 vai kadastrālās vērtības daļa) būtu nosakāms, izvērtējot prognozēto, pēc jaunās vērtēšanas metodikas noteikto kadastrālo vērtību pieaugumu pašvaldībās, neizslēdzot iespēju dažādās pašvaldībās noteikt atšķirīgu neapliekamos minimumu.

LLPA uzsver, ka likumprojekts paredz samērīgu NĪN pieaugumu par fizisko personu primārajiem mājokļiem. Savukārt par pārējiem objektiem, kas nekvalificējas šajā kategorijā, tas ir,  par komercdarbībā, lauksaimniecībā, sabiedriskajām vajadzībām un citiem mērķiem izmantojamiem objektiem – ēkām un zemi –, projekts neparedz nekādus risinājumus samērīga NĪN pieauguma nodrošināšanai. No TM sagatavotās izziņas par atzinumos sniegtajiem iebildumiem izriet, ka šo jautājumu risināšana paredzēta otrajā posmā, un tā līdz 15.06.2021. jāizstrādā Finanšu ministrijai, izpildot MK doto uzdevumu.

LLPA nevar piekrist likumprojekta izstrādāšanas un virzīšanas kārtībai. Nenoliedzot fizisko personu NĪN par primāro mājokli risinājuma aktualitāti, vienas nodokļu maksātāju kategorijas NĪN pieauguma problēmas nevar tikt skatītas atrauti no pārējām. Risinājumiem visām nodokļu maksātāju kategorijām jābūt izstrādātiem un jāvirza vienlaicīgi, nodrošinot samērīgu un sabalansētu nodokļa slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tas nav izdarāms, neveicot visaptverošu jauno kadastrālo vērtību un tās ietekmes analīzi par visām nodokļa maksātāju grupām. Jābūt skaidram redzējumam par dažādu NĪN pieauguma modeļu ietekmi gan uz nodokļu maksātājiem, gan uz pašvaldību budžetiem.

LLPA nav guvusi pārliecību par TM veikto aprēķinu objektivitāti saistībā ar projekta ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī par izmantotās metodikas atbilstību mērķim. Minēto apstiprina fakts, ka diskusiju rezultātā TM vairākkārt ir būtiski mainījusi likumprojektā paredzētos NĪN aprēķināšanas principus un formulas, vispār nepievienojot attiecīgus aprēķinus par šo izmaiņu ietekmi uz aprēķinātajām NĪN kopsummām. Tāpat TM nav pamatojusi, kāpēc izvēlēts tieši 100 000 eiro slieksnis neaplikšanai ar NĪN. Tādējādi nav iespējams novērtēt tā atbilstību mērķa sasniegšanai.

TM piedāvājums paredz NĪN atbrīvojumu primārajam mājoklim arī par īrnieku īrētajiem mājokļiem ar nosacījumu, ka īres līgumi uz taksācijas gada 1. janvāri ir reģistrēti zemesgrāmatā. Saskaņā ar TM datiem 2018. gadā zemesgrāmatā reģistrēti 223, bet 2019. gadā – 259 īres līgumi, kas ir ārkārtīgi maza daļa no visiem īres līgumiem. Var prognozēt, ka šādu likuma izmaiņu rezultātā zemesgrāmatā reģistrēto īres līgumu skaits pieaugtu. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto līgumu reģistrēšanas procedūru, tās izmaksas, kā arī zemesgrāmatu nodaļu kapacitāti (īpaši, ja iedzīvotāji steigtu nokārtot līgumu reģistrēšanu neilgi pirms likuma grozījumu spēkā stāšanās brīža), rodas šaubas, ka šis pieaugums būtu vērā ņemams. Tāpēc pastāv risks, ka ļoti daudzu mājokļu īrniekus 2022. gadā primārā mājokļa atbrīvojums no NĪN nesasniegs un viņi, pamatojoties uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, būs spiesti maksāt nesamērīgi lielu NĪN.

Lai arī pēc pirmajā saskaņošanas sanāksmē notikušās diskusijas TM likumprojektu ir būtiski pārstrādājusi un arī pēc otrās sanāksmes diskusijām paudusi, ka tas tiks vēlreiz pārstrādāts, LLPA ieskatā TM izvēlētais risinājuma princips paredz dārgas un sarežģītas administratīvās procedūras gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. LLPA un Finanšu ministrija ir piedāvājusi apsvērt ievērojami vienkāršāku problēmas risinājumu, uzstādītā mērķa sasniegšanai piemērojot jau šobrīd likumā iestrādāto likmju progresivitātes principu. Proti, izstrādājot tādas NĪN likmes, kas nodrošinātu gan principa ievērošanu par iedzīvotāju tiesībām uz primāro mājokli, gan samērīgu nodokļa slogu uzņēmējiem, gan pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamos ieņēmumus. Diemžēl šādu risinājumu TM neapsver un virza sevis izstrādāto modeli, kā vienīgo pareizo.