LLPA aicina Saeimas deputātus iepazīties ar ostu attīstībai veltītu pētījumu

Ņemot vērā, ka valdība Saeimā ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, kas nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir aicinājusi Saeimas deputātus pirms lēmuma pieņemšanas par ostu reformēšanu iepazīties ar  prof. Dr. sc. eng. Edvīna Karnīša  pētījumu par ostu attīstības perspektīvām “Loģistikas nozares funkcionālās pārvaldības izaicinājumi 2019. – 2021”.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz likumprojekts, ir ostu pārvaldes modeļa maiņa. Pētījums uzsver Latvijā vēsturiski izvēlētā ostu attīstības modeļa priekšrocības, kas nodrošina gan ostu, gan pilsētu attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības bija ieinteresētas nodot ostu apsaimniekošanā ievērojamas pilsētas teritorijas, lai izmantotu topošo brīvo ekonomisko zonu sniegtās priekšrocības (nodokļu atvieglojumi), piesaistītu investorus gan kravu apstrādei, gan jaunu ražošanas uzņēmumu izveidei ostu tuvumā. Patlaban Ventspils pilsētas pašvaldība Ventspils brīvostai valdījumā ir nodevusi aptuveni 42% savas teritorijas, bet Liepājas pašvaldība Liepājas SEZ valdījumā – pat 65% pilsētas teritorijas, tostarp Liepājas lidostu. Savukārt Rīgas brīvosta, kura aizņem 11% no pilsētas teritorijas, tagad ir aktivizējusies izmantot brīvās zemes ražojošu uzņēmumu piesaistei.

Prof. E. Karnītis pētījumā uzsver, ka līdz šim trīs Latvijas lielo ostu attīstība ir balstīta uz diviem stimulējošiem faktoriem. Pirmkārt, plašām pašvaldību teritorijām ap ostām, kurām ar speciālās ekonomiskās zonas statusa un ostu tuvuma priekšrocībām tika piesaistīti galvenokārt eksportspējīgi ražošanas uzņēmumi. Otrkārt, visu iesaistīto pušu (valsts, pašvaldību, uzņēmēju) ieinteresētību un sadarbību attīstības veicināšanā. Pētījuma autors secina, ka pašreizējās valdības deklarācijā tika paredzēta ostu pārvalžu pārveidošana no publisko tiesību subjektiem par valsts kapitālsabiedrībām, kam tobrīd nav bijis ne ekonomiska, ne juridiska izvērtējuma un pamatojuma. Tikai vēlāk tika sagatavots neatkarīgu ārējo juristu atzinums par ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Pētījumā secināts, ka lielākā problēma nav priekšlikums ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām, bet gan valsts, uzņēmēju un pašvaldību savstarpējās sadarbības modeļa sagraušana, kā arī veids, kādā restrukturizācija varētu tikt īstenota. E. Karnītis uzskata, ka ir jābūt biznesa plānam par tālāko darbu sekmēšanu, nevis pretrunām par teritoriju izmantošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, kas noteikti nestimulē attīstību. Viņa ieskatā valdības piedāvātās izmaiņas un juridiskie nosacījumi to īstenošanai ir reāls drauds visai ostu pilsētu attīstībai, ja par jauna pārvaldības modeļa ieviešanu nav panākta vienošanās, kas ir izskaidrota un ir saprotama ostu pilsētu un to apkārtņu iedzīvotājiem. Piedāvātā reforma nebūt nenozīmēs attīstību, bet gan labākajā gadījumā – stagnāciju.