LLPA ar finanšu ministru pārrunā 2026. gada budžeta sagatavošanu un pašvaldību finansiālās ilgtspējas jautājumus

17.09.2025. norisinājās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kuras laikā tika pārrunāti būtiski jautājumi, kas skar 2026. gada valsts budžeta plānošanu, pašvaldību finanšu ilgtspēju un nodokļu politikas ietekmi uz lielo pilsētu pašvaldību budžetiem.

Tikšanās laikā Latvijas lielo pilsētu vadītāji uzsvēra, ka pašvaldību spēja nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un pildīt tām noteiktās funkcijas kļūst arvien sarežģītāka, ņemot vērā pēdējo gadu laikā pieaugušo fiskālo slogu un ekonomiskos izaicinājumus. Pašvaldībām ne tikai jāveic savas autonomās funkcijas, bet arī jāīsteno valsts deleģētie uzdevumi, kas bieži vien netiek pienācīgi finansēti.

Sarunās īpaši tika izcelta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nodokļu reforma un tā ietekme uz pašvaldību budžetiem. Sarunu laikā pašvaldību pārstāvji uzsvēra nepieciešamību saglabāt iepriekš panāktās vienošanās par IIN ieņēmumu proporcijas kompensāciju, kas ir viens no galvenajiem finanšu instrumentiem pašvaldības ilgtspējīgai darbībai.

“Valstspilsētu budžeta stabilitāte lielā mērā balstās uz ieņēmumiem no IIN, taču pēdējos gados šo ieņēmumu pieaugums ir bijis minimāls. Vienlaikus pašvaldībām tiek uzticēts arvien plašāks pienākumu apjoms, tostarp valsts deleģēto funkciju izpilde, kas ievērojami palielina gan izdevumus, gan administratīvo slogu. Tas rada izaicinājumus pilnvērtīgai pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem un prasa rūpīgi pārskatīt budžeta plānošanu, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pamatfunkciju izpildi un iespēju investēt ilgtspējīgā attīstībā. Īstenojot nodokļu reformu, finanšu ministrija ir apņēmusies kompensēt starpību starp nodokļu ieņēmumiem, nosakot konkrētu finansējuma apmēru ik gadu, ar ko pašvaldības rēķinās, plānojot savu budžetu – šobrīd atkāpties no tā nebūtu korekti. Ilgtspējīga, prognozējama un līdzsvarota finanšu plānošana šobrīd ir kritiski svarīga – tā ir priekšnoteikums tam, lai pilsētas varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā un mērķtiecīgi veicināt reģionālo izaugsmi un drošības pasākumus," norāda Normunds Audzišs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Lielo pilsētu pašvaldības uzsvēra arī virkni stratēģisku izaicinājumu, kas tuvākajos gados noteiks to attīstības tempu un kvalitāti. Demogrāfiskie rādītāji liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos, būtiski pieaug nepieciešamība pēc pieejama mājokļa, kā arī jāstiprina civilās aizsardzības un drošības infrastruktūra, īpaši ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju.

Vienlaikus pašvaldībām jāspēj piesaistīt arī investīcijas, sekmēt uzņēmējdarbības vidi un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi – tas viss prasa stabilu un prognozējamu finansējuma bāzi. Pašreizējā situācija skaidri apliecina nepieciešamību pēc pārdomātas, pašvaldībām draudzīgas fiskālās politikas, kas ļautu nodrošināt ne tikai pamata funkciju izpildi, bet arī virzību uz ilgtermiņa attīstības mērķiem.

Tāpat sarunās tika akcentēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšanas nepieciešamība, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu resursu sadali starp visām pašvaldībām.

Finanšu ministrs atsaucās uz Finanšu ministrijas sagatvoto projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim, piedāvājot mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. Priekšlikumi paredz, piemēram, pašvaldības rīcībā pilnībā atstāt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī izlīdzināšanai nepakļaut daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

LLPA uzsvēra, ka finanšu izlīdzināšanas mehānismam ir jāveicina vienlīdzīgas iespējas attīstībai visos reģionos, vienlaikus ņemot vērā arī lielo pilsētu attīstības potenciālu. Sistēmai jābūt taisnīgai un sabalansētai, un valstij ir jānāk ar savu līdzfinansējumu, lai nodrošinātu gan reģionu noturību, gan vērienīgu un ilgtspējīgu izaugsmi nacionālā līmenī.

Tikšanās noslēgumā abas puses vienojās turpināt dialogu un sadarboties pie risinājumu izstrādes, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu budžeta plānošanu, kas atbilst gan valsts, gan pašvaldību interesēm.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas valstspilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 10 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī Valmieras, Jēkabpils un Ogres novada pašvaldības.