Uz sākumu Aktualitātes LLPA: Finanšu ministrijai ir jāpiedāvā risinājums pašvaldību ienākumu samazinājuma kompensēšanai

LLPA: Finanšu ministrijai ir jāpiedāvā risinājums pašvaldību ienākumu samazinājuma kompensēšanai

Pretējā gadījumā zaudētāji būs gan iedzīvotāji, gan pašvaldību pedagogi, sociālie darbinieki u.c.

Finanšu ministrijai ir jāpiedāvā skaidrs risinājums, kā kompensēt pašvaldību ienākumu samazinājumu, kas šobrīd paredzēts nākamā gada budžetā. Pretējā gadījumā zaudētāji būs gan iedzīvotāji, kam samazināsies pašvaldību sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte, gan arī pirmsskolas pedagogi un sociālie darbinieki, kuri nākamgad algu pieaugumu var nesagaidīt. Tā pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem secina Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – lielo pilsētu mēri.

Jāatgādina, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, valdība ir pieņēmusi lēmumu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā samazināt par 5%. IIN ir būtisks pašvaldību ienākumu avots, un pašlaik pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā – atlikušie 20%. Nākamgad FM piedāvā valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 91 miljons eiro. Tāpat FM piedāvā samazināt pašvaldību speciālās dotācijas apmēru, kas valsts vidēja termiņa budžetā apstiprināts 187 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar FM piedāvājumu 2021. gadā tas plānots 162 miljonu eiro apmērā.

LLPA šāds FM piedāvājums nav pieņemams, tāpēc ir nepieciešams turpināt diskusijas, lai rastu abpusēji pieņemamu problēmas risinājumu. Mēs saprotam, ka valdībai ir jāpilda savi solījumi, taču nav godīgi to darīt uz pašvaldību rēķina. Paļaujoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apgalvojumu ienākumu samazinājumu kompensēt no ES finanšu līdzekļiem, sagaidām, ka FM jau tuvākajā laikā nāks klajā ar detalizētu priekšlikumu kompensācijas mehānismam. Turklāt skaidrība jāvieš pēc iespējams ātrāk, lai arī pašvaldības varētu plānot nākamā gada budžetu,” skaidro LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LLPA uzsver, ka nākamgad pašvaldību finansiālo stāvokli ietekmēs ne tikai gaidāmais ieņēmumu samazinājums, bet arī izdevumu pieaugums, kas saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi labklājības jomā, piemēram, par garantēto minimālo ienākumu un mājokļa pabalstu, kā arī par sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Tāpat pašvaldībām būs lielāki izdevumi pedagogu minimālās darba samaksas paaugstināšanai, kā arī minimālās algas palielināšanai, ja valdība pieņems atbilstošu lēmumu.