Uz sākumu Aktualitātes LLPA ar finanšu ministru Jāni Reiru vienojas turpināt sarunas

LLPA ar finanšu ministru Jāni Reiru vienojas turpināt sarunas

LLPA biedri uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par nodokļu ieņēmumu dinamiku valsts un pašvaldību budžetos

Ar finanšu ministru Jāni Reiru pārrunājot virkni jautājumu par pašvaldībām 2021.–2023. gadā atvēlēto finansējumu, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri – valstspilsētu domju priekšsēdētāji – šodien vienojās turpināt sarunas pēc aptuveni mēneša, kad būs skaidrākas nākamā gada budžeta aprises.

Sanāksmē LLPA biedri uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par nodokļu ieņēmumu dinamiku valsts un pašvaldību budžetos, vienotā nodokļu konta darbība pirmajā pusgadā, kā arī nodokļu izpildes datiem pašvaldību administratīvo teritoriju sadalījumā 2021. gadā.

Asociācijas ieskatā patlaban svarīgākais jautājums ir pašvaldībām atvēlētais valsts budžeta finansējums nākamajā gadā. Saskaņā ar LLPA apkoptajiem datiem, šogad valsts budžetā novērojams straujāks nodokļu ieņēmumu pieauguma temps. Asociācijas biedri uzskata, ka nākamgad ir jāatjauno pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa no 75% uz 80%. Tādā veidā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pašvaldību budžetos nedaudz tuvinātos pieauguma tempam valsts budžetā.

“Lai arī šobrīd izskatās, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi palielinās, ir jāņem vērā, ka ar katru gadu uz pašvaldību pleciem gulstas arvien vairāk funkciju, kuru nodrošināšanai ir nepieciešams rast finansējumu. Turklāt jāņem vērā straujais inflācijas temps, kas “apēd” lauvas tiesu ieņēmumu pieauguma. Tas nozīmē, ka pašvaldībām patiesībā naudas ir mazāk,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko LLPA biedri vēlējās pārrunāt ar finanšu ministru, ir būvnieku karteļa lietas ietekme uz pašvaldību aktuālajiem un pabeigtajiem būvniecības projektiem, kuros iesaistīti Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmumā Nr. 22 norādītie būvniecības uzņēmumi. Pilsētu domju vadītāji pauda bažas par iespējamiem ieturējumiem no projektiem paredzētā finansējuma. Puses vienojās par turpmāku sadarbību, lai meklētu risinājumu dažāda veida problēmsituācijām.

Puses vienojās nākamajā tikšanas reizē apspriest virkni jautājumu, kas skar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras izslēgšanu no finanšu atbalsta instrumentiem pašvaldībām. Tāpat tiks pārrunāta pašvaldību aizņemšanās iespējas 2022.–2024. gadā, uzmanību pievēršot aizņemšanās mērķiem un limitiem.