Uz sākumu Aktualitātes LLPA ar ministriju pārstāvjiem diskutē par energoresursu pieejamību

LLPA ar ministriju pārstāvjiem diskutē par energoresursu pieejamību

Latvija ir spērusi vēsturisku soli, lai ar nākamā gada 1. janvāri atteiktos no Krievijas dabasgāzes piegādēm

27. jūlijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu un zemkopības ministra biroja vadītāju Jāni Eglīti, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar energoresursu pieejamību un cenām šai apkures sezonai, kā arī iespējamos atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Krievijas sāktā kara Ukrainā un Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai no Krievijas dabas resursiem ietekmē, Latvija ir spērusi vēsturisku soli, lai ar nākamā gada 1. janvāri atteiktos no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Tāpat arī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar aicinājumu dalībvalstīm izstrādāt dabasgāzes taupības pasākumus, tādējādi mazinot enerģētiskās krīzes Eiropā iespējamību. Esošā situācija ir ietekmējusi tirgus cenas šķeldai un dabasgāzei, ko izmanto pašvaldību siltumapgādes sistēmu darbībai.

Sanāksmes gaitā LLPA pārstāvošo valstspilsētu vadītāji tika informēti, ka Ekonomikas ministrija turpina darbu pie vairākiem enerģētiskā sektora prioritārajiem virzieniem, proti, atbalsta mehānismiem gaidāmajai apkures sezonai, kā arī ilgtermiņa risinājumiem energoapgādes neatkarībai un drošībai. Situācija ar apkures iespējām Latvijas valstpilsētās ir atšķirīga, ko ietekmē katras pašvaldības izvēlētais siltumapgādes nodrošināšanas veids – šķeldas vai dabasgāzes izmantošana apkurei. Gan ministriju pārstāvji, gan LLPA pārstāvošo valstpilsētu vadītāji ir vienisprātis, ka šķeldas gadījumā nav problēmu ar tās pieejamību. Šķeldas apjoms ir pietiekams apkures sezonas nodrošināšanai, tomēr lielākas problēmas ir tās cena. Valstspilsētu pārstāvji norāda, ka ir problemātiski īstenot šķeldas iepirkumus ilgtermiņam, ņemot vērā šī resursa cenu pieaugumu. Pilsētu vadītāji norāda, ka agrāk bija iespējams slēgt šķeldas piegādes līgumus pat turpmākajiem diviem gadiem, tad šobrīd ir grūtības tos iegūt viena gada vai īsākam termiņam. Tas saistāms ar to, ka uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi piegādāt šķeldu ilgtermiņā par cenu, kas kādā brīdī vairs nebūs izdevīga pašiem uzņēmējiem, kā arī nereti tiek lūgta piegādes priekšapmaksa, kuras veikšanai ir nepieciešams valsts atbalsts aizdevuma formā. Izprotot tirgus situāciju, gan ministriju pārstāvji, gan valstpilsētu vadītāji bija vienisprātis, ka šķeldas iepirkumu īstenošanā ir iespējams ietvert samērīgas prasības, kas nodrošinātu gan sabiedrības intereses, gan uzņēmēju vēlmi piedalīties šādos iepirkumos. Tiek norādīts, ka AS “Latvijas valsts meži” ir izstrādājuši cenu indeksācijas paraugu, ko iespējams izmantot šķeldas iepirkumos.

Attiecībā uz straujo dabasgāzes cenu pieejamības dinamiku, valstspilsētas proaktīvi meklē risinājumus, kas ļautu taupīt šī resursa izmantošanu siltumapgādes nodrošināšanai, kā arī savlaicīgi sagatavotos nākamajai apkures sezonai, piemēram, papildu dabasgāzes jaudu iepirkšana, siltumapgādes sistēmu modernizēšana u.c. Kā norādīja ministriju pārstāvji, tad pašvaldībām būs iespēja iegūt atbalstu priekšapmaksas segšanai, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir būtisks faktors, kā arī cita veida atbalsts konkrētu problēmu risināšanai.