Konferences “Attīstības izaicinājumi 2023+” fokusā – valstspilsētu loma ekonomiskajā izaugsmē

Ģeopolitiskās situācijas ietekme uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, enerogoresursu pieejamība un digitālā transformācija ir starp galvenajiem  izaicinājumiem, ar ko tuvākajā laika periodā saskarsies publiskais sektors, savukārt pašvaldībās īpaša uzmanība būs jāpievērš demogrāfiskajai situācijai, dzīvojamam fondam un energoneatkarības risinājumiem – šādi ir galvenie secinājumi pēc Latvijas Lielo pilsētas asociācijas rīkotās konferences “Attīstības izaicinājumi 2023+”, kas 30. janvārī norisinājās Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē.

“Valstpilsētas Latvijā ir nozīmīgi reģionālie centri, ap kuriem veidojas iedzīvotāju ekonomiskā, sociālpolitiskā un kultūras dzīve, un to loma jo īpaši palielinājusies pēc novadu reformas. Konference “Attīstības izaicinājumi 2023+” tika organizēta ar mērķi identificēt galvenos virzienus, kuros valstspilsētām koncentrēt savus spēkus vispārējas izaugsmes vārdā. Visām lielajām pilsētām galvenie ilgtermiņa izaicinājumi ir iedzīvotāju novecošana un skaita samazināšanās, mājokļu trūkums un energoneatkarības pasākumi, kam jau šodien ir jāparedz efektīvi un reāli risinājumi, un konferences laikā esam sadzirdējuši vērtīgas, tālāk attīstāmas idejas. Lai arī pēc šodien dzirdētā varam sagaidīt, ka krīzes zemākais punkts ir pārvarēts, tomēr mūs visus gaida izaicinājumi tās seku novēršanā, un būtiskākais ir sadarbība un visu pieejamo iespēju, tostarp Eiropas atbalsta izmantošana,” norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Konferences laikā gūtās atziņas tiks izmantotas arī, izstrādājot Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju līdz 2027. gadam, kas būs pirmais dokuments, kas identificēs visu valstspilsētu kopīgos un atšķirīgos attīstības izaicinājumus un ekonomiskās priekšrocības un sadarbības veidus.

“Mūsu valsts kopējos attīstības tempus lielā mērā nosaka tas, kā ekonomiski jūtas un attīstās lielās pilsētas. Savukārt pašvaldības ir iedzīvotājam vistuvākais valsts pārvaldes līmenis, tādēļ arī pašvaldību sniegtie sociālie un ekonomiskie pakalpojumi veido to, ko mēdzam dēvēt par dzīves kvalitāti. Arī ekonomikā lielo pilsētu loma turpinās pieaugt. Tieši pilsētas ir tautsaimniecības produktivitātes dzinējspēks. Tajās koncentrējas tādi produktivitātes izaugsmi noteicošie faktori, kā zināšanas, infrastruktūra, piegāžu ķēdes. Pilsētās koncentrējas arī nepieciešamais darbaspēks. Pašlaik Latvijas Lielo Pilsētu Asociācija strādā pie Latvijas valstspilsētu darbības stratēģijas. Svarīgi, lai šī stratēģija rod kopēju lielo pilsētu sadarbības vīziju Latvijas attīstības mērķu sasniegšanā, kā arī iekļaujas kopējās Eiropas pilsētu attīstības tendencēs,” uzsvēra Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā[1].

“Mums jābūt spēkam stiprināties, būt un uzvarēt! Šodien mums jārunā par drošību – gan ārējo, jo agresors joprojām turpina savas izpausmes, gan iekšējo – jāstiprina mūsu dienestus, kas spēj palīdzēt iedzīvotājiem. Jārunā par izglītību, stiprinot skolas un augstskolas, lai jaunieši paliek Latvijā un dod savu pienesumu valsts izaugsmei. Jāstiprina arī skolotāju profesijas prestižs. Svarīga ir mājokļu politika, kas būtu vēl vijens iemesls jaunajiem nebraukt prom. Veselības jautājumi, energoefektivitāte – šie visi ir svarīgi jautājumi. Lai šodiena ir sākums nopietnai diskusijai, kas ļautu rast ceļus vienotai un kopīgai Latvijas izaugsmei,” atklājot konferenci renovētajā Jelgavas pilī, uzsvēra tās namatēvs, Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Konferencē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste dalījās ar aktuālajām ekonomikas tendencēm un izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks skaidroja Latvijas pilsētu lomu un attīstības iespējas aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši uzsverot nepieciešamību pēc centralizētas digitālās transformācijas un efektīvas resursu izmantošanas.

Ekspertu diskusijā, piedaloties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam, ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kā arī LDDK prezidentam Andrim Bitem, valsts pilsētu mēriem un citiem ekspertiem, tika diskutēts par aktuālajām pilsētvides attīstības un ekonomikas tendencēm, tostarp reģiona energoresursu  atkarību/neatkarību, kā arī pilsētu spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, rodot labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt to attīstību.

Tāpat konferences ietvaros tika aktualizēti jautājumi par 2020. gadā Latvijā īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un nacionālajām tendencēm teritoriālās attīstības veicināšanā, kā arī valstspilsētu sadarbību ar blakus esošajām novadu teritorijām un to turpmāko rīcību urbānās rīcībpolitikas īstenošanā, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu pilsētu un to blakus esošo lauku teritorijās

Konferenci “Attīstības izaicinājumi 2023+”  organizēja Latvijas Lielo pilsētu asociācija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” aktivitāšu ietvaros, īstenojot programmas mērķi strādāt kopā iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai.