LLPA: Valstī steidzīgi nepieciešama efektīva mājokļu politika

Valsts kontroles šodien publicētais ziņojums par situāciju mājokļu tirgū ir apliecinājums nepieciešamībai valstī izstrādāt un īstenot efektīvu mājokļu politiku. Esošo daudzdzīvokļu ēku sliktais tehniskais stāvoklis un pieejamu īres dzīvokļu trūkums Latvijas pilsētās ir divas būtiskākās problēmas, kuras jārisina steidzami. Tā pēc iepazīšanās ar VK secinājumiem uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Foto: valmiera.lv

Visasāk pašvaldības izjūt pieejamu dzīvokļu trūkumu – vairākās Latvijas pilsētās situācija ir kritiska. Šobrīd dzīvojamā fonda atjaunošana Latvijā norisinās kūtri, vairums dzīvojamo namu tiek uzcelts Rīgā. Dzīvokļu pietrūkst reģionos strādājošajiem pašvaldību speciālistiem, piemēram, ārstiem, pedagogiem, tāpat dzīvojamās platības trūkumu asi izjūt uzņēmēji ārpus Rīgas, kuriem lielas grūtības sagādā jaunu darbiniekus piesaiste, bet bez darbaspēka biznesa attīstība nav iedomājama. Šobrīd LLPA pārstāvētajās lielākajās pilsētās, neskaitot galvaspilsētu, trūkst vismaz 1500 dzīvokļu.

Mājoklis ir vissvarīgākā vajadzība ikvienam iedzīvotājam – gan tiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, gan tiem, kas šobrīd strādā ārzemēs un plāno atgriešanos tuvākā vai tālākā brīdī. Daudz arī tiek runāts par atbalstu ģimenēm un iedzīvotāju dzimstības veicināšanu, taču bez iespējas atrast pieejamu mājokli iedzīvotāji vai nu meklē dzīvesvietu citviet, vai arī nolemj atlikt ģimenes pieauguma plānus. Bez dzīvojamās platības arī reemigrācijas plāns ir neefektīvs, ja ārvalstīs strādājošajiem nav vietas, kur apmesties. Jāņem vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz ārvalstīm, ir pārdevuši savus dzīvokļus un mājas. Trūkstot iespējai tikt pie pieejama mājokļa, zūd motivācija pārcelties atpakaļ uz dzīvi Latvijā,” skaidro LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LLPA uzskata, ka vairāk vilcināties nevar un valstij sadarbībā ar pašvaldībām jāizstrādā un jāievieš efektīva mājokļu politika, kura vērsta gan uz esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzturēšanu, gan jaunu, pieejamu mājokļu būvi.

Lai sekmētu dzīvojamā fonda atjaunošanu, ir svarīgi paplašināt iespējas īstenot dzīvojamo ēku siltināšanu, kas šobrīd norisinās tikai par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Valdībai kopā ar pašvaldībām jāmeklē risinājumi un jādara viss, lai piesaistītu privātās investīcijas šajā jomā, piedāvājot iedzīvotājiem mūsdienīgus finanšu instrumentus.

Tāpat viens no pašvaldību piedāvātiem risinājumiem būtu valsts galvojums kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, saistībā iekļaujot 75% no galvotās aizņēmuma summas. Diemžēl valsts budžeta izstrādes laikā šis priekšlikums tika izņemts no 2019. gada budžeta paketes.