LLPA aicina Finanšu ministriju savlaicīgi iekļaut budžetā pašvaldībām nepieciešamo aizņēmumu apmēru

Vēstulē LLPA uzsver, ka tuvākajos divos gados tikai lielajām pilsētām nepieciešamo aizņēmumu apmērs pārsniedz pēdējos piecos gados ikgadējā valsts budžetā noteikto jauno aizņēmumu palielinājuma apmēru. Tāpēc LLPA aicina FM izvērtēt visas iespējas nodrošināt nepieciešamo aizņēmumu piesaisti, tostarp nepieciešamības gadījumā īstermiņā palielinot valsts ārējā parāda apmēru.

Kopš 2014. gada aizņēmumu palielinājums ir noteikts nemainīgs – 118 milj. EUR. Šī gada valsts budžetā Saeima ir lēmusi izdalīt papildus mērķorientētu aizņēmumu palielinājuma objektu – Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju Rīgā, kam nepieciešami 25,6 milj. EUR. Tomēr, novērtējot visām pašvaldībām kopumā pieejamo aizņēmumu palielinājuma apmēru, minētā objekta rekonstrukcija aplēsēs nav iekļaujama, jo tas ir valsts budžeta likumā iezīmēts mērķis, un pārējās pašvaldības nevar pretendēt uz šo aizņēmumu daļu.

“Mēs aicinām FM valsts budžeta izstrādes procesā izvērtēt iespējas nodrošināt nepieciešamo aizņēmumu piesaisti, tostarp, ja nepieciešams, īstermiņā palielinot valsts ārējā parāda apmēru. Tas ir svarīgi, jo būtisks nepieciešamo aizņēmumu pieaugums ir saistīts ar Eiropas Savienības fondu projektu realizāciju, kuru ietvaros tiks sasniegti nacionāla mēroga noslēgtajās vienošanās ar ES institūcijām noteiktie mērķi. Neparedzot pietiekamu līdzfinansējumu, tie netiks sasniegti," uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.                                                                                                  

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju kopš 2014. gada patēriņu cenas ir palielinājušās turpat par 10%, bet būvniecības izmaksu indekss ir palielinājies vairāk nekā par 10%. Ņemot vērā, ka pašvaldības aizņēmumus piesaista kapitālo izdevumu segšanai, var novērtēt, ka reālais pašvaldībām pieejamo aizņēmumu palielinājuma limits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 10%.

Savukārt 2017. gadā ieviestā nodokļu reforma būtiski samazināja darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Lai saglabātu nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos tādā apmērā, kāds tas vidēji bija iepriekšējos 10 gados pirms nodokļu reformas, pašvaldībām ir nepieciešama speciāla dotācija, kura daļēji kompensē nodokļu reformas radīto ietekmi. Vienlaikus valdībā un Saeimā sistemātiski tiek pieņemti lēmumi par jauniem izdevumiem, kas rada būtisku fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem (piemēram, pedagogu darba samaksas likmes palielināšana līdz 750 EUR).