Bez stiprām pilsētām nebūs stipras Latvijas

Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektora vietnieks

Pasaule virzās uz urbanizāciju. Tas nav nekas jauns, nekas unikāls. 2010. gadā pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits pasaulē pārsniedza lauku teritoriju iedzīvotāju skaitu. Ir skaidrs, ka šī tendence turpināsies arī Latvijā. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem deviņās lielajās Latvijas pilsētās dzīvoja 1 miljons 62 tūkstoši jeb aptuveni 51,5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas arī ir saprotams, jo pilsēta — tas nozīmē vairāk nodarbinātības iespēju, pieejamāku izglītību, pakalpojumus, sociālo aprūpi. Valsts ekonomisko attīstību nosaka tās pilsētu ekonomiskā aktivitāte un vitalitāte.

Iedzīvotāju koncentrācija pilsētās nozīmē arī jaunus izaicinājumus. Pilsēta ir ne tikai ekonomiskās un kultūras aktivitāšu centrs, pilsēta ir arī milzīgs resursu patērētājs — pasaulē pilsētas ir atbildīgas par 75 % enerģijas patēriņa, par 80 % CO² izmešu.

 Tāpēc pilsētu attīstībai gan no vides un sabiedrības ilgtspējas, gan ekonomiskās attīstības viedokļa ir jābūt visas valsts prioritātei. Tikai spēcīgas un dinamiskas pilsētas palīdzēs noturēt iedzīvotājus arī apkārtnes reģionos, jo ikvienam — gan pilsētniekam, gan “zvērinātam lauciniekam” — pieejamā attālumā ir nepieciešami tie resursi, ko var nodrošināt tikai pilsēta — vai tā būtu slimnīca, vai augstskola, vai citi dzīves kvalitātei būtiski nosacījumi.

Pilsētu kā Latvijas reģionu un visas valsts attīstības virzītājspēka loma iezīmēta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurš ir vienīgais šī brīža ilgtermiņa plānošanas dokuments valstī. Tomēr šobrīd izskatās, ka vidējā plānošanas termiņā — Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP 2014.–2020.) — ir mēģinājumi šos akcentus mazināt.

Ierobežoto finanšu resursu dēļ, kā arī ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā, diemžēl Latvijas lielajām pilsētām jau nākas atteikties no vairāku nozīmīgu attīstības plānu un projektu realizēšanas, jo tās ir spiestas risināt daudz sociāla rakstura problēmu. Līdz ar to, lai Latvijas lielās pilsētas nesāktu atpalikt savā attīstībā, bet paliktu konkurētspējīgas ne tikai nacionālajā, bet visā Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī, viens no kohēzijas politikas atbalstāmajiem virzieniem noteikti būtu valsts policentriska attīstība.

Pēc 2013. gada īpaši aktuāls jautājums būs par resursu koncentrēšanu, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, pievilcīgu dzīves vidi, pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un racionālu šo resursu izmantošanu. Plānojot kohēzijas politiku, vislielākais akcents jāliek tieši uz infrastruktūras atjaunošanu, kā arī jaunas infrastruktūras izveidi, ar to saprotot energoefektīvas, resursus un vidi saudzējošas, iedzīvotājiem draudzīgas vides veidošanu.

Infrastruktūra — tās nav tikai investīcijas. Pārdomāta infrastruktūras attīstība nozīmē resursu taupīšanu nākotnē, tāpēc gan starptautiskās organizācijas, gan pasaules pilsētas tam pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību. Vienas šādas globālas ilgtspējīgu pilsētu attīstības iniciatīvas iespējas jau šobrīd izmanto tepat netālos kaimiņos esošā Somijas Turku pilsēta, kurā pieredzes apmaiņas nolūkos nesen pabija Latvijas lielo pilsētu pārstāvji. Turku pašvaldība, izmantojot privātās publiskās partnerības iespēju ar tehnoloģiju kompāniju Siemens, identificējusi prioritātes ilgtspējīgai attīstībai — pārdomātu, videi draudzīgu transporta infrastruktūras attīstību, biogāzes ražošanu kā notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes produktu, kas ļauj nodrošināt tīrāku vidi, samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus, kā arī vienlaikus ražot enerģiju, un energoefektīvu ēku veidošanu. Šobrīd Turku notiek izpētes process optimālas transporta infrastruktūras attīstībai, vērtējot ne tikai transporta sistēmas pieejamību, bet arī tās ietekmi uz vidi, uzņēmējdarbību, nekustamo īpašumu cenām tā, lai pilsēta kļūtu arvien pievilcīgāka dzīves vieta. Biogāzes ražošana no notekūdeņu pārstrādes jau uzsākta — līdz ar jaunas notekūdeņu pārstrādes rūpnīcas izveidi. Pakāpeniski uz šo pārstrādes rūpnīcu tiek novadīti notekūdeņi arī no Turku apkaimes pašvaldībām. Kaut arī rūpnīca darbu uzsākusi tikai pirms dažiem gadiem, jau šobrīd Baltijas jūras piekrastes ūdeņi kļuvuši tīrāki. Turku ļoti labi apzinās, ka konkurē ar citām Somijas un kaimiņvalstu pilsētām par uzņēmējdarbības, investīciju un kvalificētu cilvēkresursu piesaisti, bet tam visam ir vajadzīga pievilcīga, sakārtota, tīra pilsētvide.

Tiktāl par kaimiņu pieredzi. Ko darīt mums? Asociācijas pozīcija ir skaidra — valsts policentriskās attīstības veicināšanai ir jākļūst par atsevišķu atbalsta virzienu NAP 2014.–2020., kā īpašas prioritātes izvirzot:

• uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investīciju piesaistei, degradēto teritoriju sakārtošana un piemērošana uzņēmējdarbības vajadzībām;
• transporta infrastruktūra darbavietu sasniedzamībai;
• publisko ēku infrastruktūras attīstība energoefektīvai, vidi saudzējošai darbībai un kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamībai veselības, izglītības, sociālajā jomā;
• tūrisma infrastruktūra (kurortoloģija) uzņēmējdarbības attīstībai.

Ceram, ka NAP gala redakcijā pieņemtais policentriskās attīstības virziens tiks īstenots arī reālajā dzīvē. Mēs, izmantojot savu pieredzi, esam gatavi piedalīties konkrētu atbalsta pasākumu izstrādē. Pretējā gadījumā Latvijas pilsētu konkurētspēja var pasliktināties, negatīvi ietekmējot visas Latvijas attīstību kopumā

Laikraksts "Diena"//10.01.2013.