Darba vizīte „Aktuālais Eiropas Savienībā” Briselē
VIZĪTES PROGRAMMA
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Brisele, 2009. gada 23.-25. septembris
Trešdiena, 23. septembris
07.00 Izlidošana uz Briseli
(Airbaltic tiešais lidojums)
08.30 Ierašanās Briselē
Transfērs no Briseles lidostas uz viesnīcu Holiday Inn Brussels City Centre
Chaussée de Charleroi 38, 1060 Brussels
Tel :+32 (0) 2 533 66 66 - Fax :+32 (0) 2 538 90 14
10.30 Tikšanās ar Eiropas reģionu pārstāvniecībām
Rīgas pārstāvniecība ES
Avenue Marnix 28, Brussels, B-1000 (Metro – Trône)
10:30 – 11:15 Stokholmas reģions
Pārstāvji: Thomas Friis Konst (misijas vadītājs)
Tēmas: „Stokholma – European Green Capital 2010” – ko šis tituls nozīmē, kādi vides aizsardzības, energoefektivitātes u.c. tamlīdzīgi pasākumi ļāva pilsētai šo titulu iegūt. Pārstāvji pastāstīs par jaunākajām tendencēm energoefektivitātes pasākumos, kas tiek ieviesti pilsētā.
11:15 – 11:45 Gēteborgas pilsēta
Pārstāvis: Sebastians Marks
Tēmas: Biogāzes ražotnes izveides process Gēteborgā, atjaunojamo energoresursu izmantošana pilsētā.
12:00 – 12:45 Eiropas vietējo pašvaldību un reģionu padome
Pārstāvis: Patricio Fiorilli
Tēma: Pētījuma par Ekonomiskās krīzes ietekmi uz Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām rezultātu apkopojums.
12:45 – 13:00 Latvijas Pašvaldību savienība
Pārstāve: Evita Gržibovska.
13.00 Pusdienu pārtraukums
Itāļu restorāns „Il Pasticcio”
Rue Marie de Bourgogne 3
Tel :+32 (0) 2 512 62 52
Pavada: Evita Gržibovska (LPS pārstāvniecība)
Tulkojums no/uz angļu valodu.
15.00 – 16.30 Tikšanās ar Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu (Vladimír Špidla)
BERLAYMONT ēka, 200 rue de la Loi,
9. stāvs, telpa Nr. 276.
Tulkojums no/uz franču valodu.
Situācijas apraksts
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem tiek pievērsta arvien lielāka un plašāka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzmanība ir tā saucamo sociālā drošības tīkla jeb social safety netveidošana. Lai arī no vienas puses šis jautājumus nav tiešā ES kompetencē, tomēr, iespējams, ka tiek koordinētas labākās prakses, kompetences.
Jautājums
Kādas ir labākās prakses un kādas ir ES dalībvalstu koordinācijas iespējas, lai veicinātu šo sekmīgo prakšu social safety net veidošanu, pielietošanu vispārējās ekonomiskās lejupslīdes laikā?
Situācijas apraksts
Pastāv virkne ar dažādiem Eiropas sociālajiem modeļiem. Līdz šim nav bijis izveidots vienots Eiropas modelis, jo katrai no valstīm ir savas iezīmes, prakses un to pielietojums (tiek runāts par Nordic model, Rhein model, British model u.c.). Tomēr ikvienā no šiem modeļiem viens no būtiskākajiem aspektiem ir drošības savienošana ar elastīgumu (tā sauktais „flexicurity”). „Flexicurity” princips paredz kombinēt elastīgu darba tirgu ar sociālo drošību.
Jautājums
Kādas varētu būt iespējas un progress, attīstība šo labāko prakšu/modeļu ieviešanai citās ES dalībvalstīs. Kāda varētu būt pašvaldību loma, iespējas šīs flexicurity politikas veicināšanas procesā?
Situācijas apraksts
Ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs viens no smagākajiem jautājumiem (pat var teikt, ka akūtākā tēma) ir bezdarbs, lai arī bezdarba līmenis, veicamo un īstenojamo aktivitāšu veids ir atšķirīgs starp dalībvalstīm.
Jautājums
Kādas ir labākās prakses un iespējamā ES loma bezdarba jautājumu risināšanā. Kādi būtu ieteikumi, iespējamie darbības scenāriji, lai rastu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kā rīkoties ar tiem cilvēkiem, kuriem beidzas bezdarbnieka pabalsti un sociālajā budžetā tam nav līdzekļu;
Kādi būtu ieteikumi sabiedrisko darbu nodrošināšanā;
Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuriem nav iespēju pārkvalificēties;
Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri ir pārkvalificējušies, bet šī kvalifikācija nav nepieciešama (nav atbilstoša darba).
Jautājumi tikšanās reizei ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem
1. Iepazīšanās ar nostādnēm, kā veidojas pašvaldību budžeti dažādās ES dalībvalstu pašvaldībās, kādas nostādnes, kādi rādītāji tiek izmantoti budžeta sociālās daļas iezīmēšanai (bezdarbs, vecums u.tml.), vai ir kāda sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu daļa, kura tiek noteikta centralizēti, cik liela tā ir no kopējā sociālā budžeta.
2. Kā ES dalībvalstu pašvaldībās sadalās atbildība starp valsti un pašvaldībām sociālajos jautājumos (piemēri)?
3. Kā ES dalībvalstu pašvaldībās sadalās atbildība starp valsti un pašvaldībām veselības jautājumos - gan veselības aprūpes jautājumus, gan īpaši veselības veicināšanas un uzturēšanas jautājumos, kādas pozīcijas apmaksā un koordinē?
Ceturtdiena, 24. septembris
09.30 – 10.00 Tikšanās ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu
BERLAYMONT ēka, 200 rue de la Loi,
9. stāvs, telpa Nr.339
1. Jaunākās tendences atjaunojamo energoresursu izmantošanā.
2. Enerģētikas aģentūru darbība ES, to efektivitāte un rezultāti.
10.30 – 12.30 Tikšanās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Dirku Āneru (Dirk Ahner)
European Commission, DG Regional Policy,
Cours St. Michel 1, Rue Père de Deken 23, 1040 Brussels
8. stāvs, telpa Nr.66
2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieviešana Latvijā un Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas ekonomiskās krīzes apstākļos, lai vienkāršotu pieejamā ES finansējuma apguvi ES dalībvalstīs. (Izvērstus jautājumus lūgums skatīt Pielikumā nr.1)
13.00 Pusdienu pārtraukums (Working lunch) kopā ar Latvijas vēstnieku Eiropas Savienībā Normundu Popenu
Avenue des Arts 23
Telefons: +32 (0) 2 238 3100
1. Latvijas lielo pilsētu interešu lobēšana – iespējamie mehānismi.
2. Latvijas pozīcijas gatavošana un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iesaiste (iesaiste ES lēmumu pieņemšanas procesā).
3. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sadarbības formas ar Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību ES.
4. ES budžeta veidošanas pamatprincipi un prioritātes.
5. Dažādi.
18.00 Tikšanās ar Eiropas Savienības Reģionālas politikas komisāru Pāvelu Samecki (Paweł Samecki).
BERLAYMONT ēka, 200 rue de la Loi,
7. stāvs , telpa Nr.7
Tulkojums no/uz angļu valodu.
1. 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieviešanas vienkāršošana - ņemot vērā pasaules ekonomisko un finanšu krīzi, EK ir nākusi klajā ar virkni atvieglojumiem pret dalībvalstīm saistībā ar ES fondu apguvi. Piemēram, EK ir nākusi klajā ar iniciatīvu, ka Eiropas Sociālā fonda ietvaros turpmākajos gados faktiskos izdevumus varēs deklarēt 100% apmērā un atgūt šo finansējumu. Tāpat EK plāno neatprasīt ES fondu finansējumu no tām kapitālsabiedrībām, kuras šī brīža ekonomiskajos apstākļos ir cietušas būtiskus zaudējumus un iesniegušas maksātnespēju. Kādas vēl iniciatīvas vai atvieglojumus plāno virzīt EK saistībā ar ES fondu apguves vienkāršošanu?
2. Kohēzijas politika pēc 2013.gada - vai 2014.-2020.gada plānošanas periodā joprojām ES dalībvalstīm būs pieejami ES fondi? Pēc kādiem principiem plānots dalīt finansējumu starp dalībvalstīm, kādiem mērķiem, un vai joprojām tiks saglabāts Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds?
Piektdiena, 25. septembris
09.05 Izlidošana uz Rīgu
(Airbaltic tiešais lidojums)
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
2009. gada 23. septembrī
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji Briselē tiksies ar ES komisāriem
Šodien, 23. septembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri un eksperti dodas darba vizītē uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) komisāriem, Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorātu ierēdņiem un to institūciju pārstāvjiem, kas nosaka un ietekmē reģionālo politiku un pilsētu lomu valstu attīstībā, kā arī, lai apmainītos ar informāciju un sekmētu pieredzes apmaiņu labās prakses pārņemšanai un pārstāvībai „Briseles institūcijās” tādās jomās kā ES fondi, finanšu plānošana, enerģētika, vides jautājumi, sociālie un veselības jautājumi.
Vizītes laikā Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji un eksperti tiksies ar Eiropas reģionu pārstāvniecībām, lai pārrunātu jautājumus, kas ir saistīti ar vides aizsardzību, jaunākajām tendencēm energoefektivitātes pasākumos, atjaunojamo energoresursu izmantošana pilsētās.Ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu tiks pārrunātas jaunākās tendences atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī enerģētikas aģentūru darbība ES, to efektivitāte un rezultāti.
Ar ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu(Vladimír Špidla) tiks runāts par ES dalībvalstu labākajām praksēm sociālās drošības tīkla jautājumos, flexicurity (šis princips paredz kombinēt elastīgu darba tirgu ar sociālo drošību) modeļa ieviešanas iespējām un pašvaldību lomu flexicurity politikas veicināšanas procesā.
Savukārt ar ES Reģionālās politikas komisāru Pāvelu Samecki (Paweł Samecki)plānots apspriest Kohēzijas politiku pēc 2013. gada un 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieviešanas vienkāršošanu. Ar EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Dirku Āneru (Dirk Ahner) LLPA pārstāvji pārrunās ES fondu ieviešanu Latvijā un EK iniciatīvas ekonomiskās krīzes apstākļos.
Vizītes laikā plānota tikšanās arī ar Latvijas vēstnieku ES Normundu Popenu, lai pārrunātu vairākus būtiskus jautājumus.
Šīs tikšanās notiek projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” ietvaros. Projektam saņemts atbalsts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”.
Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt Latvijas lielās pilsētas kā valsts policentriskas attīstības virzītājspēku reģionos, savukārt specifiskie mērķi ir pilnveidot LLPA dalībpilsētu kompetenci prioritārās pilsētpolitikas jomās, stiprinot vietējo ekspertu tīklu, īstenojot pieredzes un labās prakses pārņemšanu starp Latvijas un ES institūcijām pilsētpolitikas jomā, tādējādi veicinot publiskā sektora pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos iedzīvotājiem vietējā līmenī; stiprināt LLPA kapacitāti tās dalībpilsētu interešu pārstāvībai nacionālā un ES līmenī.
Projekta ietvaros sākot no šā gada maija aktivitātes „Darba grupas un politiskā līmeņa iesaistīšana” ietvaros ir notikušas vairākas sanāksme Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju līmenī, kā arī finanšu speciālistu, enerģētikas un vides speciālistu, sociālo un veselības jomu pārstāvju un ekspertu ES fondu jautājumos līmenī, pieaicinot arī pārstāvjus no valsts institūcijām.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.
LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
Papildus informācijai:
Anda Šaka, LLPA biroja vadītāja
Tālr. + 371 67223515
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu " style="color:rgb(153, 0, 0)"> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Dagnija Dižbite, mediju attiecību konsultante
Tālr. + 371 67508382
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu



