Latvijas Lielo pilsētu asociācija š.g. 29. janvārī ar Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju un projekta ekspertu stratēģiskā semināru noslēdza projektu „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs”, kura laikā tika izveidots pilsētu ekspertu tīkls piecās prioritārajās jomās: Eiropas Savienības fondi, finanšu plānošana, enerģētika, sociālie un veselības jautājumi, vides jautājumi. Sanāksmē pilsētu mēri identificēja šā gada aktuālākās problēmas, tai skaitā sociālajā un izglītības jomā, kas kopīgiem spēkiem risināmas steidzamības kārtībā.

Seminārs, kas norisinājās Jelgavā ir projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” noslēdzošā aktivitāte. Projekts finansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”, un LLPA to īstenoja no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim.

Projekts, kas ilga deviņus mēnešus, tika balstīts uz vairāku aktivitāšu īstenošanu, kur lielākais uzsvars tika likts uz ekspertu īstermiņa tīkla izveidi. Projekta „Latvijas lielās pilsētas – valsts policentriskas attīstības virzītājs” mērķis bija stiprināt Latvijas lielās pilsētas kā valsts policentriskas attīstības virzītājspēku reģionos.

Projekta laikā lielo pilsētu kapacitāte tika stiprināta, par pamatu ņemot piecas jomas – Eiropas Savienības fondi, finanses, sociālie un veselības jautājumi, vides jautājumi un enerģētikas jautājumi. Projekta realizācijas laiks sakrita ar ļoti svarīgu periodu Latvijas ekonomikā un finanšu sistēmā. Daudzi procesi būtiski mainījās, un šīs izmaiņas atstāja neatgriezenisku ietekmi arī uz Latvijas pašvaldību un iedzīvotāju dzīvi.

Organizējot speciālistu tikšanās un citus projekta ietvaros realizētos pasākumus, pēc būtības bija divi mērķi - vispirms informēt dalībniekus, par plānotajām un pieņemtajām izmaiņām normatīvajos aktos un sniegt valsts ierēdņiem profesionāļu – pašvaldības speciālistu, viedokļus uz iespējamām problēmām. Vienlaicīgi pašvaldību pārstāvji pauda viedokļus par reālo situāciju, kāda šajā ekonomiskajā situācijā veidojas reģionos un rosināja priekšlikumus reāliem pasākumiem, kas veicami situācijas uzlabošanai. Veidojot konstruktīvu ieinteresēto pušu dialogu ieguvēji ir abas puses. Un tā būtu šī projekta ietvaros izveidotās labās prakses pieredze, kas būtu turpināma arī nākotnē pēc šī projekta beigām.

Viens no būtiskākajiem projekta mērķiem bija veidot Latvijas lielo pilsētu ekspertu tīklu piecās jomās, tādējādi stiprinot Latvijas lielo pilsētu speciālistu un LLPA kā vienotas institūcijas kapacitāti, iegūstot gan jaunas zināšanas, gan pozicionējot LLPA kā vienu no būtiskākajiem „spēlētājiem” sarunās/ diskusijās ar valsts institūcijām. Projekts LLPA bija kā labs „atspēriens”, lai sasniegtu minētos mērķus un uzstādījumus, jo tieši Projekta īstenošanas laikā LLPA uzsāka būtiski aktīvāku darbu ES fondu, finanšu plānošanas, enerģētikas, sociālos un veselības jautājumos, kā arī vides jautājumos. Faktiski Projekta īstenošana bija sava veida pilotprograma, kā LLPA ekspertiem, tā arī pilsētu mēriem strādāt attiecīgo piecu jomu virzienos – plānot aktivitātes (t.sk. sanāksmes), izvirzīt īstermiņa un vidēja termiņa mērķus un mērķtiecīgi virzīties šo mērķu sasniegšanā. Projekts nostiprināja LLPA kā nevalstiskās organizācijas iespēju ne tikai piedalīties dažāda līmeņa diskusijās ar valsts institūciju pārstāvjiem, ministriem, Ministru prezidentu un arī Valsts prezidentu, bet arī nostiprināja LLPA lomu izteikt likumdošanas iniciatīvas, kuras arī tika iestrādātas attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.

Līdz ar Projekta īstenošanu, LLPA un Latvijas lielajām pilsētām bija iespēja vairāk mobilizēties konkrētu mērķu sasniegšanā, kas parādīja un pierādīja, ka šādi strādājot ir iespējams panākt būtiskas izmaiņas.

Projekta ietvaros notika 23 darba grupu tikšanās, 10 domju priekšsēdētāju tikšanās, kā arī 9 administratīvā aparāta tikšanās. Projekta laikā tika sasniegts izvirzītais virsmērķis un apakšmērķi, ko pierāda piesātinātā vizīte Briselē, kuras ietvaros notika tikšanās ar Eiropas reģionu pārstāvniecību pārstāvjiem, Eiropas Savienības komisāriem, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru, Latvijas vēstnieku Eiropas Savienībā, lai runātu par labo praksi Eiropas Savienībā saistībā ar sociālā drošības tīkla veidošanu, pielietošanu vispārējās ekonomiskās lejupslīdes laikā, par elastīgu darba tirgus kombinēšanu ar sociālo drošību, par ES lomu bezdarba jautājumu risināšanā un iespējamajiem darbības scenārijiem.

Tāpat arī noslēguma konference, kur piedalījās kā latviešu, tā ārzemju eksperti, sniedzot ziņojumus par piecām prioritārajām jomām, kā arī piedaloties diskusijā par Valsts policentriskas attīstības iespējamība Latvijā. Policentriska apdzīvojuma struktūra ir svarīgs priekšnoteikums līdzsvarotai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, tādēļ Latvijas lielās pilsētas kā attīstības centri. Latvijā jābūt reģionālai politikai, veidotai pēc principa - viens izteikts centrs reģionā, respektīvi, 9 republikas pilsētas kā attīstības centri, lai neradītu vienā reģionā divus, savstarpēji konkurējošus spēlētājus.

Lai nodrošinātu projekta labās prakses ilgtspēju, LLPA meklēs risinājumus par papildu finanšu līdzekļu piesaistīšanu ekspertu un mēru vizītēm uz ES institūcijām, kā arī regulāru ikgadēju konferenču rīkošanā, lai projekta laikā aizsāktās aktivitātes turpinātos pēc projekta beigu termiņa. Ilgtspējas kontekstā tika nolemts izvirzīt jaunas jomas, kuru speciālisti arī varētu veidot līdzīgu ekspertu tīklu kā projekta piecās jomās. Kā prioritārā joma tika izvirzīta izglītības joma, kā arī atsevišķi nodalot sociālo no veselības jomu. Lai to nodrošinātu un sekmētu, projekta ilgtspēju paredzēts izveidot speciālu sanāksmju darba laika grafiku, kā arī vienoties par tām tēmām, kas aktuālas un steidzamības kārtā izskatāmas tuvāko mēnešu laikā.

Pamatojoties uz ekspertīzi, ko veiks projekta ekspertu nu jau astoņās jomās, tiks labāk sagatavoti viedokļi un panākts kopējs lēmums mēriem tiekoties ar nozaru ministriem vai vadošajiem speciālistiem, tādējādi paaugstinot Latvijas lielo pilsētu kapacitāti publiskajā sektorā un plašsaziņas līdzekļos.