Ventspils ir lielākais politiskais, administratīvais un saimnieciskais centrs Ziemeļkurzemē, tai ir ievērojama loma Kurzemes plānošanas reģiona un visas valsts ekonomikas attīstībā. Ventspils atrodas Kurzemes ziemeļrietumos pie Ventas upes ietekas Baltijas jūrā, 189 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas. Pilsētas teritorijas platība ir 55,4 km2, no kuriem 38% aizņem meži, parki un ūdeņi. Pēc teritorijas lieluma Ventspils ir sestā lielākā republikas pilsēta un otra lielākā Kurzemes reģiona pilsēta, kurā, pēc 2008.gada janvāra datiem, dzīvo 43 406 iedzīvotāji.
Ventspilī IKP kopapjoms 2005.gadā sasniedza 287 milj. LVL, ierindojoties aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas. 2005.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā sastādīja 3938 LVL. Ventspilī šis rādītājs sasniedza 6554 LVL atpaliekot vienīgi no Rīgas rādītāja (7114 LVL). Iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju Ventspilī ir novērojama tendence strauji pieaugt kopš 2002. gada. 2005. gadā novērojams 19,7% pieaugums. IKP pieaugums valstī kopumā bija 23%.
Ventspils gadu laikā ir izveidojusies par nozīmīgu izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, kā arī kultūras, tūrisma un sporta centru Kurzemē. Pilsēta mērķtiecīgi attīsta katru no šīm jomām, lai tās un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem būtu iespējas izmantot pilsētas piedāvātos pakalpojumus un infrastruktūru dažādās dzīves situācijās.
Pilsētā ir labi attīstīta ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma, tādejādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni un novadīt sadzīves notekūdeņus centralizētajos tīklos, tomēr joprojām tiek veikti šīs sistēmas uzlabojumi.
Pilsētā tiek nodrošināta kvalitatīva mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumu savākšana un izvešana uz ES direktīvām atbilstošu poligonu, kā arī pieejami dalīto atkritumu savākšanas laukumi. Neskatoties uz samērā kvalitatīvu atkritumu savākšanu, pilsētā varētu būt vēl labāk attīstīta sadzīves atkritumu šķirošana.
Pēdējos gados Ventspils ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākiem un iecienītākiem tūristu galamērķiem Latvijā, par ko liecina pieaugošais apmeklētāju skaits. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, kopējais nakšņojošo tūristu skaits Ventspilī ir palielinājies par vairāk nekā 29%. 2007.gadā, salīdzinājumā ar 2006.gadu, palielinājies par 14%, savukārt salīdzinot ar 2005.gadu palielinājies vairāk kā par 46%
Iecienītākie apskates objekti Ventspilī ir Vecpilsēta un Livonijas ordeņa pils, piemineklis Latvijas jūrniecības pamatlicējam - Krišjānim Valdemāram, Piejūras brīvdabas muzejs ar unikālo šaursliežu dzelzceļu un mazbānīti, Jūrmalas parks un Džungļu taka, Ventspils Zilā karoga pludmale, Bērnu pilsētiņa, bērnu parks „Fantāzija”, ekskursiju kuģītis „Hercogs Jēkabs”, "Puķu pulkstenis”, Reņķa dārzā izveidotā Lutauša taka ar tajā „pazaudēto” Lutauša cepuri, zābaku, pogām un atslēgām.
Kopumā pilsētā ir septiņas strūklakas - "Saules laiviņas", "Kuģu vērotājs", „Kāpu priede”, „Saules laiviņas”, peldošās strūklakas Vidumupītē un Reņķu dārza dīķī, un šogad rekonstruētā strūklaka Dzirnavu laukumā.
Aktīvās atpūtas cienītājus pulcina Olimpiskā centra "Ventspils" skeitparks, slidotava, peldbaseins un akvaparks „Ventspils”, ziemā Sniega kalns, kas vasarā pārtop Piedzīvojumu parkā.
Ik gadus Ventspilī tiek izveidoti jauni apskates un izklaides objekti, no kuriem jaunākie ir – moderna Sporta halle, kas piemērota Aizsardzības ministrijas darbinieku apmācībām, Piedzīvojumu parkā izbūvētā servisa ēka, BMX trase, futbola-frīsbija laukums, uzstādīti lēkājamie tramplīni – batuti, alpīnistu siena, rotaļu ierīces un kīkinga šūpoles, izveidota kameršļūkšanas trase, bet sniega kalns ir paaugstināts par 5 m, Reņķa dārzā ir uzstādītas desmit āra fitnesa iekārtas, kuras ir brīvi pieejamas interesentiem, pašreiz tiek veikta vērienīga Ventspils peldbaseina rekonstrukcija, kuru plānots pabeigt 2008.gada decembrī.
Ievērojamu ieguldījumu pilsētas viesu skaita pieaugumā devušas prāmju līnijas Ventspils – Sāremā (Igaunija), Ventspils – Rostoka (Vācija) un Ventspils – Karlshamna un Nineshamna (Zviedrija).
Ventspils ir Latvijas un Eiropas mērogā atpazīstama pilsēta, kas izveidojusies par nozīmīgu tranzīta kravu loģistikas centru. Šāds statuss pilsētai liek pievērst lielu uzmanību dabiskās vides saglabāšanai, lai nodrošinātu ikvienam iedzīvotājam tīru un kvalitatīvu dzīves vidi.
Transporta (tranzīta) joma ir lielākā Ventspils ekonomikas nozare, kas 2006.gadā pilsētas kopējā pievienotajā vērtībā veido vairāk kā 58%. Ventspils brīvosta ir lielākais tranzīta mezgls Latvijas teritorijā. Ventspils transporta sektorā tiek radīta 1/5 no visas transporta sektora pievienotās vērtības Latvijā.
Šodienas Ventspils osta ir nostabilizējusi svarīga tranzīta centra pozīcijas Baltijas Jūrā. Labvēlīgais investīciju klimats, dažādi uzņēmējdarbības atvieglojumi, tīra apkārtējā vide, neskatoties uz ostas atrašanos pilsētā, un ostas speciālistu uzņēmīgā attieksme ir tikai daži no faktoriem, kas izvirza Ventspils vadošās pozīcijās Baltijas jūras reģionā.
Tirdzniecības nozare (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un sadzīves iekārtu remonts) ir otrā lielākā Ventspils pilsētas ekonomikas nozare. Tirdzniecības nozarē 2006. gadā tika radīti 8,6% no pilsētas pievienotās vērtības un nodarbināti 17% no pilsētā strādājošajiem.
Būvniecība ir trešā lielākā ekonomikas nozare Ventspilī aiz transporta, glabāšanas un sakariem, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Tās īpatsvars kopējā pilsētas pievienotajā vērtībā sastādīja 6,4%.
Rūpniecība šobrīd rada ap 2,3% no pievienotās vērtības Ventspils pilsētā, kas ir ievērojami zemāks par Latvijas vidējo rādītāju – 11,8 %. Rūpniecības sektorā tiek nodarbināti 11% (2006. gada dati) Ventspils pilsētas strādājošo. Rūpniecība no 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ir visdinamiskāk augošā pilsētas ekonomikas nozare – šajā nozarē pilsētā ik gadu darbību uzsāk līdz 10 jauniem uzņēmumiem, radot vairākus simtus jaunu darba vietu. Par lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm Ventspilī uzskatāmas pārtikas apstrāde, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, bez tam apstrādes rūpniecības sektorā ietilpst elektronika, zvejniecība un zivju pārstrāde, un naftas un ķīmijas pārstrāde. Ventspils kā ekonomiski aktīva pilsēta pastāvīgi piesaistīta jaunus ražošanas uzņēmumus, kuri strādā ar modernām tehnoloģijām un kuriem nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Tādēļ pilsētas prioritāte ir sagatavot pietiekami daudz profesionālu speciālistu nozarēs, kurās pēc tiem ir augstākais pieprasījums, kā arī pārkvalificēt esošos strādniekus darbam ar modernām, tai skaitā digitālām, iekārtām. Tādējādi tiek veicināta arī zinātnes un industrijas saikne, padarot efektīvākas pilsētas ekonomikas esošās nozares, kā arī veidojot pamatu citu uz zināšanām balstītu ekonomikas nozaru attīstībai Ventspilī un Kurzemes reģionā.
Zvejniecība un zivju pārstrāde ir tradicionāla piejūras pilsētu tautsaimniecības nozare. Neskatoties uz nozares senajām tradīcijām, Ventspils pilsētas kopējā tautsaimniecības nozaru struktūrā, zvejniecības un zivju pārstrādes nozares īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Tas sastāda aptuveni 1%. Tomēr salīdzinot ar citām Latvijas piejūras pilsētām šī nozare Ventspilī ir salīdzinoši labi attīstīta. Ventspilī šajā nozarē strādā 14 uzņēmumi, kas sastāda 10,1% no visiem Latvijas zivsaimniecības uzņēmumiem. Attīstību stimulē arī Kurzemes zivju termināļa darbība, kas 2005.gadā ir izveidots, piesaistot ES līdzfinansējumu.
