Pilsēta

Vēsturiski Rīgas attīstību lielā mērā ir noteicis pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis, un arī šobrīd sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos galvaspilsētā veicina tās atrašanās pie jūras, kā arī novietojums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas centrā. Svarīga ir piesaistītā transporta infrastruktūra: starptautiskie transporta mezgli – lidosta, autoosta, centrālā dzelzceļa stacija, Rīgas brīvosta un koridori – Ziemeļu -Dienvidu jeb Via Baltica un Austrumu – Rietumu transporta koridors, kas nodrošina sasaisti ar citām teritorijām un ekonomiski nozīmīgiem centriem ārpus Latvijas.

Rīga ir sena Hanzas savienības pilsēta ar vairāk kā 800 gadu vēsturi. Rīgas pilsētā ir vērojama dažādu stilu arhitektūra, kas veidojusies vairāku valstu valdīšanas posmos – vācu, poļu, zviedru un krievu laikos, tādejādi ievērojami bagātinot kultūras mantojumu pilsētā.

Rīgu pamatoti var uzskatīt par „Jūgendstila metropoli”, jo gandrīz trešā daļa no Rīgas vēsturiskā centra ēkām ir celtas jūgendstilā. Šāda jūgendstila ēku koncentrācija nav vērojama nekur citur Eiropā. 1997.gada 4.decembrī Rīgas vēsturiskais centrs kā „pasaules mēroga un cilvēka radošā ģēnija meistardarbs” tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Rīga ir vidēja mēroga metropole Ziemeļeiropā un iedzīvotāju skaita ziņā, Rīgā dzīvo 717 tūkstoši iedzīvotāji, tā ir lielākā Baltijas valstu galvaspilsēta.

Rīgas administratīvās teritorijas platība ir 304,05 km².

Rīga ir multinacionāla pilsēta, kurā lielākās nācijas ir latvieši, krievi, baltkrievi un ukraiņi. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā latviešu īpatsvars pilsētas iedzīvotāju skaitā palielinās, ja 1989.gadā tas bija tikai 36,5%, tad 2007.gadā tas sasniedza jau 42,3%

Kultūra

Rīgas pilsēta ir bagāta ar tajā esošo daudzveidīgo kultūras vidi. Rīgā apmeklētājiem ir pieejami: 42 muzeji, 6  profesionāli teātri, 8 kinoteātri, 22 kultūras centri, 3 koncertzāles.

Ar saviem kultūras pasākumiem Rīga piesaista ne vien rīdziniekus, bet arī viesus no visas Latvijas, kā arī tūristus. Pie nozīmīgākajiem 2007.gada pasākumiem ir jāmin: Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas un Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinības, Rīgas svētki 2007, kuros 60 dažādus pasākumus apmeklēja 100 tūkstoši rīdzinieku un Rīgas viesu, mūsdienu kultūras forums „Baltā nakts – 2007”, kuru apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši cilvēku, Runājošie akmeņi Svētā Pētera baznīcas laukumā u.c.

Lai veicinātu kultūras attīstību Rīgā, valsts, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un privāto sektoru, plāno īstenot trīs vērienīgus kultūras projektus: Latvijas nacionālās bibliotēkas būvniecību, Rīgas koncertzāles būvniecību Daugavas kreisajā krastā iepretim Vecrīgai un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību Andrejsalā.

Ekonomika

Rīgā ir nodarbināti 34% no visiem valsts iedzīvotājiem. Pilsētā norisinās galvenās ekonomiskās aktivitātes, kā, piemēram, no visām veiktajām Ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā 77% investīciju tika ieguldītas Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Līdz 2007.gada pirmajam pusgadam Rīgas pilsētā noritēja strauja ekonomiskā izaugsme. To raksturo iekšzemes kopprodukts (IKP), kas 2005.gadā salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 20% un Rīgā 2005.gadā bija 5,2 miljardi latu, kas ir 57,3% no Latvijas IKP. IKP uz vienu iedzīvotāju 2005.gadā Rīgā bija 7114 Ls, tas ir ievērojami augstāks rādītājs par vidējo valstī (3938 Ls). Savukārt pēc pirktspējas paritātes standartiem IKP uz 1 iedzīvotāju 2005.gadā Rīgā bija 20 219 EUR, kas bija 81% no ES reģionu NUTS-3 vidējā rādītāja.

Pašreiz lielākās Rīgas ekonomikas nozares ir tirdzniecība (23,6%), komercpakalpojumi (20,5%), kā arī transports un sakari (15,2%). Šajās trijās pakalpojumu nozarēs kopā 2007.gadā tika radīti 59% no pievienotās vērtības pilsētā.

Rīgas pilsētā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars 2007.gadā bija 77,8%, pēdējos gados tas ir palielinājies un ir augstākais starp Latvijas reģioniem. Nodarbinātības līmenis Rīgā 2007.gadā bija 73,3% (15-64) un nodarbināto skaits sasniedza 368,5 tūkstošus.

Rīgas pilsēta ir galvenais ekonomiskās aktivitātes centrs Latvijā, kurā ir reģistrēts 61% jeb 32 631 no visām Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām un Rīgā atrodas galvenās publiskā sektora institūcijas. Rīgā kopumā ir nodarbināta lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa – gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki – svārstmigranti, kas ikdienā mēro ceļu uz darbu Rīgā no citām tuvākām un tālākām pašvaldībām.

Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, darba alga Rīgā 2007.gadā bija par 17% augstāka.

60,5 tūkstoši cilvēku jeb 15% no kopējā nodarbināto skaita Rīgā ir nodarbināti rūpniecības sektorā. 2007.gadā Rīgas rūpniecības nozares uzņēmumos tika saražota produkcija 2,3 miljardu latu apjomā, veidojot 50% no kopējās nozares produkcijas Latvijā. Galvenās rūpniecības nozares ir elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgāde (19,6%), pārtikas rūpniecība (17,3%) un koksnes un koka izstrādājumu ražošana (13,4%).

Transports

2007.gada laikā būtiski palielinājies pasažieru apgrozījums Rīgas ostā, sasniedzot 442 tūkstošus cilvēku, kas ir par 79% vairāk nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot līdz šim lielāko apjomu.

Lidosta „Rīga” turpina nostiprināties kā Baltijas valstu vadošā lidosta. 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pasažieru skaits pieauga par 27%, sasniedzot 3,2 miljonus pasažieru, pēdējo četru gadu laikā palielinoties 4,4 reizes. 2007.gadā Rīgas lidosta apkalpoja vidēji 130 lidojumu dienā, gada laikā lidojumu skaitam palielinoties par 18%.

Būtiska nozīme kā pasažieru, tā kravu pārvadājumu jomā ir arī dzelzceļam. Dzelzceļa kravu pārvadājumi veido 52% no kopējā sauszemes kravu pārvadājumu apjoma. Rīgu šķērso sešas dzelzceļa līnijas, no tām četras elektrificētas. Kopumā pilsētas teritoriju šķērso aptuveni 60 km dzelzceļa ar 19 stacijām. Perspektīvā tiek plānota dzelzceļa sasaiste ar starptautisko lidostu „Rīga”, kas tiks iestrādāta dzelzceļa nozares attīstības programmā.

Tūrisms

2007.gadā Rīgu apmeklēja 2,5 miljoni tūristu, kas ir par 10% vairāk kā 2006.gadā. 40% no kopējā tūristu skaita uz Rīgu brauca atpūsties, 24 % veikt darījumus. Uzturoties Rīgā, tūristiem ir plašas iespējas izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko naktsmītni – gan viesnīcu, gan viesu māju, gan kempingu. Kopējais naktsmītņu skaits 2007.gadā Rīgā bija 99 ar kopējo gultas vietu skaitu 11 329.

Rīga Baltijas reģionā veidojas par svarīgu biznesa centru, kur pieaug to iebraucēju skaits, kuru galamērķis ir biznesa tikšanās.

www.riga.lv       

www.rdpad.lv