Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kuru par savām mājām ir izvēlējušies ap 90 000 cilvēku. Tā atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā un aizņem 1,5- 6,5 km platu jūras piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu. Bet no sauszemes puses Liepāju norobežo Liepājas un Tosmares ezeri. Liepāja ir “zaļa pilsēta”, jo 35% no kopējās pilsētas platības aizņem apstādījumi un dabas teritorijas, t.sk. parki un dārzi, meži un ūdeņi un citas dabas vērtības.

Liepājas klimats ir mērens, ar nelielām gada temperatūras svārstībām, paaugstinātu mitrumu un mākoņainību. Ziemas periodā Liepājā ir siltāks, bet vasarās nedaudz vēsāks kā citviet Latvijā. Arī vēja stiprums, kas visbiežāk pūš no rietumiem, ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Ne velti Liepāju dēvē par vēju pilsētu.

Liepājas pirmsākumi meklējami mazā zvejnieku ciemā — “Līvas ciemā”, kas vēstures rakstos minēts jau 1253.gadā. Pārdzīvojusi tumšos viduslaikus, šī apdzīvotā vieta Kurzemes hercogistes laikā ieguva pilsētas tiesības. Uzplaukumu pilsēta piedzīvoja  Krievijas impērijas laikā. Veiksmīgi pārcietusi Pirmo pasaules karu, 1919. gadā uz neilgu laiku Liepāja kļuva par Latvijas galvaspilsētu.  Liepāja Otrajā pasaules karā tika stipri sabombardēta, taču, saglabājusi savu spītīgumu, kas iegūts padomju laikā. Šodien pilsēta atrodas jaunos un neordināros attīstības meklējumos.

2007. gadā veiksmīgi noslēdzies darbs pie Liepājas pilsētas attīstības stratēģijas izstrādes. Šis dokuments ir apstiprināts Liepājas Domes sēdē un tā galvenā nozīme ir kvalitatīvā, sistemātiskā un mērķorientētā investīciju programmas plānošanā, īpaši akcentējot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvei programmēšanas perioda 2007.-2013.gadam.

2007. gadā Liepājā tika uzsākti un turpināti dažādi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīti projekti : transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi Liepājā, pilsētas ūdensvada trašu sakārtošana, pievadceļa liepājā izbūve, Olimpiskā centra būvniecība, publisko interneta piekļuves punktu attīstība Kurzemē u.c. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atbalstījis projektu par Liepājas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām sociālo rehabilitāciju un reintegrāciju darba tirgū. 2007. gadā īstenoti vairāki Valsts investīciju programmas un Norvēģijas finanšu instrumenta konkursa ietvaros atbalstu saņēmušie projekti. Par šiem līdzekļiem un pašvaldības finansējumu turpinājām Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas telpu paplašināšanu un piebūvi, energoefektivitātes paaugstināšanu trijās Liepājas izglītības iestādēs : “Vaduguns”, „Liepājas 7.vsk.”; pirmsskolas izglītība iestāde „Pasaciņa”, Liepājas stadiona „Daugava” vieglatlētikas sektoru rekonstrukciju, jauno mediju mākslas izglītības programmas izveidi, izglītības iestāžu ēdināšanas bloku modernizāciju u.c. No Kohēzijas fonda projektu 2007. – 2013. gadam līdzekļiem plānojam un esam veikuši sagatavošanās darbus ūdenssaimniecības attīstības projektam Liepājā, Liepājas Karostas kanāla attīrīšanas projektam, Liepājas ostas pievadceļa izbūves turpinājumam, Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanai, Liepājas lidostas infrastruktūras attīstībai u.c.

2007. gadā pilsētā īstenoti vairāki nodarbinātības veicināšanas projekti. 2007. gada 1. augustā bezdarba līmenis pilsētā bija nokrities līdz aptuveni 5 procentiem. Svarīgākie projekti šīs jomas sakārtošanai bijuši saistīti ilgstošo un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrācijai darba tirgū. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem no 2005. gada 1. septembra līdz 2007. gada 1. septembrim īstenots projekts, iesaistot vairāk nekā 50 ilgstošos un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus pilsētas teritorijas labiekārtošanā : Karostas pludmales teritorijas 5 ha platībā, pilsētas robežās esošā meža teritorijas un zaļās zona 50 ha platībā sakopšanā. Darbos iesaistītie liepājnieki ieguvuši speciālistu kvalifikācijas apliecības un rezultātā 22 no projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem iekārtojušies pastāvīgā darbā. Pērn saremontētas Lazaretes ielas 7 2. stāva telpas, kurās atrodas p/a „Nodarbinātības projekti” un izveidots publiskais interneta pieslēguma punkts. Sadarbojoties ar Liepājas invalīdu reģionālo biedrību “Kristīne”, Liepājas jauniešu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem, Liepājas Neredzīgo biedrību, Liepājas krusta evaņģēliski luterisko draudzi un Liepājas Amatnieku biedrību  pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti” īstenots Liepājas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām sociālā rehabilitācija un reintegrācija darba tirgū projekts, kurā iesaistījās 113 Liepājas invalīdi. Rezultātā lielākā daļa no projektā iesaistītiem invalīdiem reģistrējušies, kā individuālā darba veicēji, izveidota invalīdu darbu tirdzniecības vieta veikalā –dāvanu salonā „Estere”. Liepājas pašvaldībai iesaistoties Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL projektā 2007. gadā interneta un datorapmācību izgājuši 742 bezdarbnieki un darba meklētāji. Izveidots e- apmācības centrs T.Breikša ielā 45.

2007. gadā lielu uzmanību esam veltījuši mazo liepājnieku izglītošanās iespējām. Liepājnieku ģimenēm ir nodrošinātas papildus iespējas izmantot pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes – atvērta jauna pirmsskolas izglītības iestāde „Sauleszaķis” ar 120 vietām un uzcelta piebūve pie pirmsskolas izglītības iestādes „Liepiņa” ar 70 vietām. Pašvaldība ir paaugstinājusi līdzfinansējumu par bērnu uzturēšanu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs 75 latu apmērā, kas veicinājis privātās pirmsskolas izglītības iestādes „Saulstariņš” atvēršanu. Tieši Liepājā atvērts Latvijā vienīgais pašvaldības Aukļu dienests. Vienlaikus ir izveidotas trīs rotaļu istabas pirmsskolas vecuma bērnu īslaicīgai pieskatīšanai – bērnudārzā „Dzintariņš”, „Liepiņa” un „Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrā”. Pērn atvērta Karostas pamatskola. Vienlaikus tiek turpināta izglītības iestāžu virtuvju renovācijas programma – šogad Liepājas 3.pamatskolā. Nacionālas programmas ietvaros „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” izremontēti kabineti Liepājas 1.ģimnāzijā un DALP 5.vidusskolā, līdz ar to skolēni var iegūt izglītību atbilstoši mūsdienu prasībām. Struktūrfondu ietvaros Liepājas 48. arodvidusskola saņēmusi atbalstu profesionālās vidējās izglītības programmas „Ēdināšanas servisa speciālists” izstrādei un licencēšanai un mācību programmu „Mazumtirdzniecības komercdarbinieks,” „Sekretārs,” „Saimniecības vadītājs” uzlabošanai, kā arī šūšanas mācību kompleksa telpu un aprīkojuma modernizācijai, kurā ar līdzfinansējumu piedalījās Liepājas pašvaldība.

2007. gadā ir paaugstināta izglītības iestāžu energoefektivitāte - veikta pilna energoefektivitātes programma trīs izglītības iestādēs : bērnudārzā „Dzintariņš”, Ezerkrasta sākumskolā un Liepājas A.Puškina 2.vidusskolā. Ēku siltināšana, visu durvju, logu, arī jumtu nomaiņa ļauj būtiski ekonomēt tik dārgos energoresursus. Pēc renovācijas ēkas ieguvušas arī jaunu, modernu veidolu.

Kopumā Liepāja 2007.gadā būvniecība veikta par 42 865 899 miljoniem latu ( salīdzinoši 2006. gadā par 35 469 737 latiem), tajā skaitā īstenoti vienkāršotās renovācijas projekti ielām un dzīvokļiem par aptuveni 1 700 000 latiem (salīdzinoši - 2006. gadā – 3 000 000 latiem). 2007. gadā akceptēti 904 būvprojekti (2006. gadā - 842), izdotas 339 būvatļaujas (2006. gadā - 320), pieņemti ekspluatācijā 237 būvobjekti (2006. gadā - 249). Nozīmīga Liepājas pilsētai ir ekspluatācijā pieņemtā Dienvidu kapsētas kapličas 1. kārta par kopējo summu 278 368 lati.

2007. gadā uzsākti Liepājas Olimpiskā centra būvdarbi, kuru plānots nodot ekspluatācijā jau 2008. gadā. Pieauguši dažādu transporta, sakaru maģistrāļu, inženierkomunikāciju un inženierbūvju celtniecības apjomi. 2007. gadā nozīmīgākās ielu rekonstrukcijas bijušas Jaunās ostmalas satiksmes kustības optimizācija, krustojumu rekonstrukcija 1905.gada, Raiņa, Kapsētas un Baseina ielā, Jūras iela posmā no Radio ielas līdz Lielai ielai ar luksoforu rekonstrukciju, Brīvības ielas renovācija no Esperanto ielas līdz Jaunai Ostmalai, Jūrmalas ielas rekonstrukcija posmā no Dzintaru ielas līdz Jūrmalas ielas galam, Peldu ielas rekonstrukcija. Inženierkomunikāciju tīkli un būves veiktas Lībiešu ielā, veiktas krasta aizsardzības būves Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijai Lībiešu 33, ūdensvada cauruļu zemteku rekonstrukcija Melnupītē, Laumas rajona dzīvojamo namu O. Kalpaka ielā pieslēgums Koku ielas kolektoram. Ekspluatācijā pieņemtas 29 individuālās dzīvojamās ēkas, tai skaitā 15 jaunbūves. Nozīmīgākais papildinājums dzīvojamā fondā Liepājā ir rekonstruētā daudzstāvu sociālā dzīvojamā māja Viršu ielā 7A - 45dzīvokļi, dzīvojamās mājas Ganību ielā 133 un Rojas ielā 36 - 60 dzīvokļi. 2007. gadā pieņemtas ekspluatācijā divas viesnīcas – Vecā ostmalā 40, Kuršu ielā 32, viesu nams K.Valdemāra 9, kā arī īstenoti četri rekonstrukciju projekti, tai skaitā viesnīcas „Hotel Amrita” ēkas rekonstrukcija konferenču zāles būvniecībai.

Pilsētas attīstība nav iespējama bez rūpniecības objektiem un noliktavu saimniecības. 2007. gadā ekspluatācijā pieņemti 25 rūpniecības objekti. Ievērojamākie ir rapšu pirmapstrādes un pārstrādes kompleksa rekonstrukcija, a/s „Liepājas metalurgs” velmēšanas ceha rekonstrukcija Brīvības ielā 95, Liepājas industriālā parka Pulvera ielā 20/26 3. un 4. kārtas būvniecība, katlu mājas rekonstrukcija Ziemeļu ielā 19. 2007.gadā pieņemtas ekspluatācijā 19 (2006.gadā - 11) biroju ēkas. Lielākais būvobjekts ir Jūras ostas robežkontroles punkta imigrācijas dienesta un vadības kompleksa rekonstrukcija par 1 531 897 latiem. Joprojām turpina papildināties jaunu un rekonstruētu tirdzniecības objektu skaits : tirdzniecības un servisa centrs „Stokker” Brīvības 144A, rūpniecības preču veikals Malkas ielā 6, autosalons Brīvības 146B. Būvniecības procesu pieaugums ir viens no galvenajiem pilsētas attīstības rādītājiem. Salīdzinājumam 2007.gadā būvprojektu apjoms pret 2002. gadu pieaudzis vairāk nekā divas reizes: 2002. gadā – 374, 2007.gadā – 904.

Vienlaikus pērn aktivizējusies dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārziņā. Ar Domes lēmumiem 2007.gadā dzīvokļu īpašniekiem pārvaldīšanā nodotas 84 dzīvojamās mājas ar 2200 dzīvokļiem, tai skaitā, juridisko personu pārvaldīšanā – 61 māja, fizisko personu - 23 mājas. Attiecīgi 2006.gadā dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā tika nodotas 66 mājas ar 1870 dzīvokļiem. 2007.gadā izstrādāti un pieņemti saistošie noteikumi „Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās". Tas nozīmē, ka, sākot ar 2008. gadu ir paredzēts pašvaldības finansiālais atbalsts dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā pārņemto dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanā. 2007.gadā pabeigta privatizācijai nodoto pašvaldības īpašumu lielākās daļas privatizācija. Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda reģistrēts 81 nekustamais īpašums.

2007.gadā pirmo reizi notika daudzdzīvokļu māju un izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanas projektu konkursi, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju, izglītības iestāžu darbinieku un skolēnu līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un uzturēšanā. Konkursiem bija iesniegti 15 projekti, atbalstīti 8, bet realizēti 7 projekti. Šo projektu ietveros Karostā ir labiekārtots Mežmalas, Pāvilostas un Ģenerāļa Baloža ielas daudzdzīvokļu māju pagalms un izveidoti bērnu rotaļu laukumi Viršu 9/11 un Flotes ielā 14.

2007.gadā turpinājās ūdenssaimniecības attīstības projekts Liepājas pilsētā. Projekta II kārtas ietvaros likvidēta notekūdeņu izlaide jūrā un divas   izlaides Karostas kanālā, līdz ar to uzlabota ūdens apgādes un notekūdens pakalpojumu kvalitāte Karostā. Rūpes par pludmales zonas sakārtošanu Liepājai devušas iespēju jau septīto gadu pēc kārtas iegūt Zilo karogu - vides kvalitātes starptautiskās atzinības zīmi pilsētas pludmales centrālajai daļai, savukārt peldvieta Beberliņos ieguvusi  Zilā karoga atbilstības sertifikātu. Lai uzlabotu vides kvalitāti pašvaldība ik gadu plāno pilsētas zaļās zonas atjaunošanu. 2007. gadā E. Tisē ielā iestādīti sarkanie ozoli, vītoli un melnalkšņi. Vienlaikus arī aktualizējam liepājnieku interesi par vides piesārņojuma problēmām, aicinot piedalīties Eiropas mobilitātes nedēļā. 2007. gadā mobilitātes nedēļā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. Tās uzdevums ir informēt iedzīvotājus par transporta radītajām problēmām pilsētas vidē, popularizēt videi draudzīgu un veselīgu dzīves veidu.

Vides aktualitātes ir cieši saistītas ar sabiedrības veselības jautājumiem. 2007.gadā no 11. līdz 19. maijam Liepājā notika jau tradicionālā Veselības nedēļa. Tās laikā sadarbībā ar Jaunatnes centru, uzņēmējiem, Sirds kabineta darbiniekiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsētas mācību iestādēm notika informatīvi un izglītojoši pasākumi, kuru organizēšanā un popularizēšanā iesaistījās ap 400 liepājnieku. Akcija „Esi vesels - esi neatkarīgs!" laikā no 21.novembra līdz 6. decembrim tika iesaistīti 300 jaunieši. Tās ietvaros uzsākta arī nebijusi akcija - nesmēķējošākā klase, kurā piedalījās četru Liepājas pilsētas skolu klases – vairāk nekā 100 bērnu. Sadarbojoties Domes Sabiedrības veselības daļai, Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkta darbiniekiem, Jaunatnes centram, Sarkanā Krusta jauniešu nodaļai, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentu teātrim "Rikošets", 1. decembrī notika AIDS diena. Pasākumos iesaistot galvenokārt jauniešus un veicinot sociāli atbildīgākas sabiedrības veidošanu. 2007. gadā izdots Liepājas veselības aprūpes iestāžu katalogs gan latviešu, gan krievu valodā. Katalogā apkopota informācija par visām veselības aprūpes iestādēm par veselības pakalpojumu izcenojumiem un ārstu pieņemšanas laikiem.

Ceļā uz veselības aprūpes nozares sakārtošanu Liepājā turpinās darbs pie Liepājas pilsētas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāna 2007. – 2013.gadam īstenošanas. Tā ieviešanas ietvaros Liepājas reģionālajā slimnīcā veiktas vairākas pacientiem būtiskas aktivitātes : perinatālās aprūpes nodaļas renovācija, primārās rehabilitācijas nodaļas izveide, lineārā paātrinātāja telpu būve – staru terapijas bloka projektēšana, invazīvās kardioloģijas nodaļas izveidošana, vizuālās diagnostikas iekārtu tālāka attīstība, Uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija, kā arī nozares attīstībai būtiskā medicīnas speciālistu piesaistes programmas attīstība un slimnīcas energoefektivitātes paaugstināšana.

Pērn ar jaunu tradīciju ieviešanu un nacionāla mēroga pasākumu piesaistīšanu Liepājā esam centušies līdzsvarot kultūras pakalpojumu piedāvājumu visa gada garumā. Līdz ar tādiem augstvērtīgiem kultūras dzīves notikumiem kā Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, džeza mūzikas festivāls „Aile Jazz” , Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, Dzejas dienas, mākslinieku plenērs „Liepājas marīna”, Liepājas mākslinieku rudens izstāde u.c. pilsētā ienāk arī valsts mēroga pasākumu atbalsis, piemēram, garīgās mūzikas koncerti, kino forums „Arsenāls”, Krievijas labāko profesionālo teātru izrādes festivāla „Zelta maska” ietvaros, Latvijas Nacionālās operas baleta izrādes, Literatūras gada balvas pasniegšana, starptautiskais literatūras tulkotāju seminārs u.c.

2007.gadā Liepājā uzsākts darbs pie Liepājas Kultūrpolitikas stratēģijas 2008.-2014. gadam izstrādes. 2007. gadā būtiski pieaudzis pašvaldības līdzfinansējums kultūras projektu iniciatīvām, kas veicina dažādu kultūras nozaru attīstību un jaunrades procesus, kā arī kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti Liepājā. 2007.gadā mazo projektu konkursā Kultūras pārvalde atbalstījusi 115 projektus kopsummā piešķirot 40 000 latus. Daudzi no līdzfinansētajiem projektiem 2007.gadā bijuši veltīti ne tikai interesantu pasākumu organizēšanai, bet arī Liepājas kultūras mantojuma saglabāšanai, izdotas vairākas grāmatas: Olafa Gūtmaņa „Rakstu” 2. sējums, Irinas Tīres Liepājas dienasgrāmata attēlos „Liepāja grafikās”, Liepājas literātu kopkrājums „Ar sakņu sajūtu vējā”, Modra Zihmaņa romāns „Bandu bērns”, Zojas Zandbergas dzejas krājums latviešu un krievu valodā „Kailums”, mūziķa Igo dzejas krājums „Bezgalīgs tuvums”, grāmatā „Līdzās stāvēja eņģelis” apkopotas Elfrīdas Pujēnas atmiņas un citas vairāk nekā desmit dažādu literatūras žanru grāmatas.

Nozīmīgu vietu Liepājas kultūras dzīves veidošanā ieņem Liepājas simfoniskais orķestris.2007. gadā Imants Jānis Resnis ieguva Latvijas Mūzikas gada balvu. Īpašu jauno klausītāju atzinību izpelnījušies Jēkaba Ozoliņa organizētie koncerti skolu jauniešiem, kas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums jaunās klausītāju auditorijas audzināšanā. 2007.gadā izdots Liepājas Simfoniskā orķestra latviešu patriotisko dziesmu albumam „Tev mūžam dzīvot Latvija!” un komponista Agra Engelmaņa kora mūzikas disks „Miglas rīts”.

Liepājas Centrālā Zinātniskā bibliotēka  2007. gadā svinēja savu 230 jubileju un bērnu bibliotēka „Vecliepājas rūķis” ieguva jaunas, modernas telpās. Mūsu bibliotēka kļuvusi par Liepājas reģiona galveno bibliotēku un, pateicoties Bila un Melindas Geitsu finansējumam, kļuvusi arī par reģionālo apmācību centru. Viens no nozīmīgākajiem 2007.gada teātra dzīves notikumiem ir divas „Spēlmaņu nakts” balvas – Egons Dombrovskis – gada labākais aktieris un „Sniegbaltītes skola” Ivara Lūša režijā – labākā bērnu izrāde. 2007. gadā čakli strādāja arī Liepājas leļļu teātris, kas piedāvāja interesantas bērnu izrādes un vasaras pasākumus Jūrmalas parkā, kā arī aizsāka jaunu tradīciju – ielu teātru festivāls. Karostas Kultūras un informācijas centrs K@2 2007.gadā saņēmis Kultūras ministrijas Gada balvu kultūrā „Trīs brāļi” nominācijā  „Kultūra valsts izaugsmei” . Tautas mākslas un kultūras centrs piedalījies interesantas tradīcijas veidošanā – pirmo reizi saulgriežu laikā notika starptautiskais daudzkultūru festivāls „Saule pina vainadziņu”, notika arī amatierteātru festivāls „Te un nekur citur!” un nākamgad tas jau iegūs starptautisku skanējumu.

Pērn labus rezultātus liepājnieki sasnieguši dažādos sporta veidos, tā popularizējot Liepājas vārdu gan mūsu valstī, gan plašajā sporta pasaulē. Mārtiņš Bergholcs ieguvis Pasaules un Latvijas čempiona godu ūdens motosportā S-550 laivu klasē, Mārtiņš Morozs kļuvis par Eiropas čempionu ūdens motosportā JT-250 laivu klasē jauniešiem, Poļina Jeļizarova izcīnījusi 3. vietu Eiropas čempionātā vieglatlētikā junioriem, Romāns Miloslavskis – 4. vietu Pasaules čempionātā peldēšanā militārām personām, Viktors Grišins – 3. vietu Pasaules čempionātā sambo cīņā jauniešiem, Matīss Burģis – 3. vietu Eiropas čempionātā galda tenisā junioriem, Viktors Pevko – Pasaules čempiona godu pauerliftingā senioriem un Ildze Blumbaha – Pasaules čempiones titulu airēšanas maratonā senioriem. Veiksmīgākās komandas 2007. gadā bijušas futbola komanda „Liepājas Metalurgs” – 2. vieta Latvijas čempionātā, hokeja komanda „Liepājas Metalurgs” – 3. vieta „Samsung Premjerlīgā”, sieviešu basketbola komanda „Liepājas Metalurgs” – 5. vieta Latvijas Sieviešu Basketbola līgā, basketbola komanda „Liepājas Lauvas” – 4. vieta Latvijas Basketbola līgā. 2008. gadā daudz darba veltīsim tam, lai aktivizētu liepājniekus piedalīties masu sporta veidu pasākumos. Atzīmējot Latvijas 90 gadu jubileju, jau maijā noritēs Liepājas Olimpiskā diena, vasaras vidū notiks Liepājas pludmales sporta festivāls un Liepājas atklātais čempionāts vindsērfingā, Liepājas sporta nedēļas nogale u.c.

Ar savu aktīvo darbošanos 2007.gadā Liepāja piesaistījusi arī augstu Latvijas valsts viesu uzmanību. 2007. gadā mūsu pilsētā viesojušies Valsts prezidenti – Valdis Zatlers un Vaira Vīķe-Freiberga, aicinot sev līdzi Beļģu karaļpāri Albertu II un karalieni Paolu. Darba vizītēs Liepāju apmeklējuši Beļģijas, Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Francijas, Čehijas, Zviedrijas u.c ārvalstu vēstnieki Latvijā, kā arī Liepājas sadraudzības pilsētu delegācijas un pārstāvji no Darmštates, Gdiņas, Elblongas, Gomeļas, Nīneshamnas, Klaipēdas un Kaļiņingradas. Liepāja ir iesaistījusies Eiropas pilsētu sadarbības tīklā TRACE, martā Liepājā notika Baltijas Pilsētu Savienības Vides Komisijas sēde.

Analizējot esošos resursus un prognozējot Liepājas attīstības iespējas, nacionālās, reģionālās un vietējas nozīmes vajadzības un iespējas 2007. gadā izveidota un plaši apspriesta dažādās auditorijās Liepājas pilsētas attīstības stratēģija 2008. – 2014. gadam . Stratēģijā mērķtiecīgi iezīmēti attīstības virzieni sabiedrības, labklājības, ekonomikas un pilsētvides jomās. Stratēģijā izvirzītās galvenās prioritātes ir reģiona iedzīvotāju labklājības pieaugums, iedzīvotāju skaita pieaugums, dažādu tautsaimniecības nozaru attīstība, kvalitatīva pilsētvides veidošana, enerģiju un resursus taupoša attīstība pilsētā, dažādu līmeņu izglītības pieejamība u.c. Šis dokuments ir kā vadlīnijas aktīviem liepājniekiem vai tiem, kas vēlas kļūt par mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Aicinu iepazīties ar šo dokumentu, izteikt savu redzējumu un piedalīties tā īstenošanā kopīgi!

Visu nepieciešamo un aktuālāko informāciju par Liepāju Jūs jebkurā laikā varat atrast mūsu mājas lapā www.liepaja.lv.