Par asociācijuNākotnes pilsētas spēleSēžu protokoliAktualitātes
PublikācijasSadarbības partneriIepirkumiSaitesArhīvs
Projekts "Latvijas lielās pilsētas - valsts policentriskas attistības virzītājs"
Daugavpils
Jelgava
Jēkabpils
Jūrmala
Liepāja
Rēzekne
Rīga
Valmiera
Ventspils
 
Jūrmala

 

 





Romualds Ražuks

(Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs)

1920 Rīgas Jūrmalai tiek piešķirts pilsētas statuss. (Tas tika atņemts 1945.gadā, kad to administratīvi pievienoja Rīgai, kuras sastāvā Jūrmala bija iekļauta līdz 1959.gadam).

1950 atklāta elektrificētā Rīgas -Tukums dzelzceļa daļa posmā līdz Dubultiem, 1951.gadā - līdz Slokai un Ķemeriem

1959 izveidota kūrortpilsēta Jūrmala, apvienojot Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu, Sloku un clĶemerus, Rīgas rajona ciematus Priedaine un daļu Kūdras

1960 izstrādāts pirmais Jūrmalas plānošanas dokuments - pilsētas ģenerālplāna shēma. Sākta daudzdzīvokļu dzīvojamo namu celtniecība.

1970 - 1975 uzceltās sabiedriskās ēkas un dziednīcas:

Dzintaru koncertzāle,
Pilsētas domes ēka,
Mākslinieku jaunrades nams,
Rakstnieku jaunrades nams Dubultos,
sanatorija " Jaunķemeri " (1970.g., 500 vietas),
viesnīca "Jūrmala" Majoros (deviņi stāvi, atvērta 1974.g., 360 vietas),
pilsētas stadions Lielupē, guļamkorpuss (320 vietas) sanatorijā "Baltija",
komplekss Bulduros sanatorijā "Baltkrievija",
Zinātņu akadēmijas pansionāts Lielupē (220 vietu),
kempinga otrā kārta Mellužos.

1976 atklāts gaisa tilts pie Dzintaru stacijas autotransportam pār dzelzceļu un Dzintaros uzcelta spēļu un atrakciju pils "Daile" (tagad privātīpašums)

1981 uzsākta laikraksta "Jūrmala" izdošana latviešu un krievu valodā

1982 uzcelta Zinātņu akadēmijas viesnīca ar konferenču zāli

1986 septembrī Dzintaru koncertzālē notika ASV un PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās un konference, kuras norisi piecas dienas translēja visas pasaules masu informācijas līdzekļi. Konferences iniciatori - Amerikas institūts un D. Eizenhauera Starptautisko attiecību institūts. 250 ASV pārstāvju vidū bija Sjūzena Eizenhauere un vairāki ievērojami ASV politiķi, diplomāti, žurnālisti.

1988 nodibināta Jūrmalas Tautas frontes nodaļa

1989 Lielupē uzcelts Valsts tenisa centrs

1990 sākta kompleksa Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma izvērtēšana, lai nodrošinātu tā kopšanu un saglabāšanu

1992 izdoti Jūrmalas pilsētas pagaidu apbūves noteikumi

1995 LR Kultūras ministrija apstiprinājusi Jūrmalas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstu

1995 pieņemts Jūrmalas Attīstības plāns

1997 daļa pilsētas teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Ķemeru nacionālajā parkā

1998 gadā Jūrmalā izveidots pirmais ūdens atrakciju parks

1998 Eiropas Padome iekļāvusi Jūrmalas pilsētas vēsturisko centru un daļu koka apbūves UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma saraksta projektā

sīkāka informācija par pilsētu - http://www.jurmala.lv/

uz lapas sākumu